Hermannshof. Ērmaņu muiža
Hermannshof, Ērmaņu muiža (Hermann's Manor)
Alūksnes novads (Malienas pagasts) LV-4359, Latvija.
Citi nosaukumi: Ērmaņa muiža, Hermaņa muiža, Ērmaņmuiža, Ehrmana m., Ērmaņi, Ermani/Ērmaņi mõis, Германегофъ Kultūrmuiža 'Ērmaņi', Ērmaņu muiža, Ermani Kultuurimõis etc. Koord: 57°25'14'N 27'02'55'E / 57.42056, 27.04861 Ērmaņu muižas teritorija atrodas 215 km no Rīgas, 15 km no Alūksnes, 150 m v.j.l. purvainā Pededzes upes līdzenumā – Alūksnes augstienes Malienas pauguraines austrumu nogāzē. Tās teritorijai cauri tek 22 km garā Daugavas baseina upe Ievedne, kura savāc Siseņu pilskalna apkaimes ūdeņus - iztek no Dūņenieka (ezers pie Alūksnes), bagātinās ar pietekām no Siseņu un citiem strautiem, ezeriem un purvājiem.
Par Ērmaņu muižas un tās apkārtnes priekšvēsturi lasīt ŠEIT...
Vietinghoff - Scheel Family
Novada ilgstošie saimnieki - Latvijai daudzējādā ziņā nozīmīgā Fītinghofu dzimta.
Pirmais Marienburgas (vecās Alūksnes) cietokšņa pils komturs 1341-1346 ir Arnolds fon Fītinghofs (lat: Arnoldus de Vitinghove) no Vestfālenes, vēlāk Tallinas (Rēveles) komturs, 1359–64 Livonijas ordeņa mestrs, Alūksnes muižas īpašnieku dzimtas priekštecis. 1401–1413 Livonijas ordeņa mestrs ir Konrad von Vietinghof.
1700 – 1721 Lielais Ziemeļu karš
1702 iet bojā Marienburgas un citi Zviedru Livonijas - Vidzemes cietokšņi, pārsvarā visas zemnieku mājas ar to infrastruktūru un iedzīvotājiem Krievijas karaspēka uzbrukumā Šeremetjeva vadībā.
Gūstā tika aizvesti visi Valkas un Alūksnes pilsoņi, arī Alūksnes luterāņu mācītājs Ernsts Gliks ar savu ģimeni, tai skaitā audžumeitu Martu, zemnieka Samuela Skavronska meitu, kura vēlāk kļūst par Krievijas carieni Katrīnu I (1684-1727).
1711 kartē Ērmaņu muižai vistuvākā austrumos (9 km uz ZA) - Babkoski (Babecka) ir viena no muižām, kas izdzīvojusi Ziemeļu karu:
 |
| Babkoski (Babecka) 1711 |
 |
| Babkoski ~1720 |
1721 – 1918 Krievijas impērija
Pēc Krievijas karaspēka uzvaras radītā posta un mēra seko 50 gadu ilgs grūts atveseļošanās periods. Tukšajās Livonijas Vidzemes teritorijās ienāk iedzīvotāji no ārzemēm: Kurzemes hercogistes (Polijas - Lietuvas vasaļvalsts), Latgales (Polijas - Lietuvas Inflantija) un Krievijas impērijas. Zemes īpašnieki - muižnieki atjauno un ceļ ēkas no zaļiem materiāliem (šī laika nesagrautās ēkas ir saglabājušās tikai dažās muižās), bieži zemnieku un muižnieku bērniem ir vienādi sadzīves apstākļi (Ludviga Adamoviča publicētie fakti par mācītāju sadzīves apstākļiem līdz XVIII gs. vidum).
Ērmaņu muižas teritorija (nav zināms vai XVII vai XVIII gadsimtā mūsdienu Ērmaņu muižas vietā atradušās kādas ēkas, XIX gs. statistiskajos dokumentos Ērmaņu muiža pieminēta kā vienība XVII gadsimtā) joprojām ietilpst Marienburgas pilsnovadā: Hermannshof, Livland (Wal/c/k), Kirchspiel Marienburg.
18. gadsimta 1. pusē pilsnovads, visticamākais, ir Krievijas valsts īpašumā un reizēm dokumentos atrodamas norādes, ka jau tajos gados to rentē Fītinghofu ģimene.
1710 - 1746 Hermann Friedrich Vietinghoff-Scheel
Alūksnes un citu novadu (Gulbene) centru atjaunotājs, Otto Hermaņa f. Fītinghofa (1722-1792) tēvs.
No 1710. g. Alūksnes muižas nomnieks ir Krievijas valsts slepenpadomnieks, kādreizējais zviedru rotmistrs Hermans Frīdrihs f. Fītinghofs (1670 - 1746 Solitūdē, Rīgā). Viņa tēvs, Otto Friedrich no Kosses (tagad Viitina Igaunijā) arī kalpojis zviedru dienestā, jo Vidzeme, tāpat kā visa Livonija bija Zviedrijas sastāvā).
1711 apprec Helmersenu.
1715 Gulbene vēl ir kroņa muiža, to nomā H. F. Fītinghofs, kurš bija no jauna uzcēlis visas ēkas.
1715 pavasarī (Gulbenē) aptrūkās maize, zemnieki ēd pelavas un zāli.
„No 1735. g. palicis akls, atbrīvojās no saviem amatiem un varēja piegriezt lielāku vērību draudzes garīgai dzīvei. Lai paceltu izglītību, viņš licis pagādāt no Rīgas labu skaitu ābeču un uzdevis skolotājiem sameklēt pa zemnieku mājām skolēnus“.
1737. g. risinās konflikts starp viņu un bēdīgi slaveno mācītāju Gleihu.
Mācītājmuižas stāvoklis Alūksnē 1724: nopostīto ēku vietā uzceltās jaunās ir taisītas no sliktiem baļķiem un nekārtīgi: bēdīgā stāvoklī. Līdz 1730-to g sāk te uzceltas jaunas, kas vēl 1748. g. labas.
Igauņi Apukalnā katķisma pārbaudījumā turas līdz latviešiem, bet Gaujienā jau uzrāda vājākas zināšanas un īpaši viņiem pārmet skriešanu ārā no baznīcas, tiklīdz mācītājs kāpjot no kanceles (Bvp 1748). Tīri igauniskās Harglas filiāles atdalīšana no Gaujienas 1723. g. ir vienīgais gadījums, kad jaukto draudžu labā tika kas paliekams izdarīts.
1727.g. Alūksnes draudzē 200 māju, Zeltiņā 64, Apukalnā (Laicenē) 166. Alūksnē māc. Mullers sprediķo 2 svētdienas, 3- Laicenē, ceturto Zeltiņā.
1725-50 Hermann Friedrich v.V.: Kortenhof (Beļava) gekauft um 1725, verkauft 1750).
Savukārt dēla, slavenā Otto Hermaņa f. Fītinghofa īpašumi uzskaitīti: Otto H. v. V-S: auf Kortenhof mit Ahrenshof u. Lelle-Land (1725-1750). Bes.: Zwischen 1750 und 1780 bis ... Lettin, Pastorat Marienburg. Otto H. v.V.-S.: Marienburg (vor 1750). Schloß Marienburg gekauft um 1750.
1737 Hermans Frīdrihs f. Fītinghofs kļūst par Krievijas kroņa slepenpadomnieku.
Hessenhof (gekauft 1742).
1742 Alūksnē uzcelta draudzes skola (arī Gaujienā). 1742. g. pavasarī gaujienieši no dziesmu un lūgšanu grāmatām demonstratīvi izrāvuši lappuses ar baušļiem, tēvreizi (iespējams, pārprastā, hernhūtiešu iespaidā). 1743. g. brāļu draudzes aizliedz un tās darbojas nelegāli 'pagrīdē'.
†1745 Elizabete Helēna dz. Helmersena (1684-1745) (Elisabeth) Helena von Helmersen.
†1746 Krievijas valsts slepenpadomnieks Hermanis Frīdrihs fon Fītinghofs (1670-1746 Zolitūdes muižā, Rīgā).
1750 Gulbenes muižā saimnieko plkv. Fītinghofs. (iesp. Otto Hermann v. Vietinghoff - Scheel)
1750. gada 18. decembrī Marienburgas pilsnovadu ar visām muižām Krievijas ķeizariene Elizabete I uzdāvina savas mātes - Katrīnas I 'dzimto' novadu savam atbalstītājam valsts apvērsumā un tās nākšanā pie varas 1741. g. 6. decembrī - Krievijas impērijas kancleram grāfam Voroncovam (1714 - 1767[?!]) (kurš, iespējams, nekad nav apmeklējis šo savu īpašumu).
~1750 - 1792. brīvkungs Oto Hermanis fon Fītinghofs - Šēls
Ērmaņu muižas teritorijas un visa Alūksnes pilsnovada īpašnieks,
jaunās Marienburgas pils kompleksa izveidotājs
"Иван Федорович Фитингоф". Geheimrat
Drīz Marienburgas pilsnovada attīstība (šķiet, jau no 1750.g.) saistās ar izcilā sava laika sabiedriskā darbinieka, līdz šim ievērojamākā kultūras mecenāta Latvijas vēsturē brīvkunga Oto Hermaņa fon Fītinghofa - Šēla (Šīla?) / Otto Hermann von Vietinghoff genannt Scheel (1722 - 1792) / darbību.
O. H. f. Fītinghofs-Šēls ir Katrīnas II slepenpadomnieks, Krievijas impērijas senators, Rīgas dižnamu un Musses nama (kura telpās arī atradās mūsdienās sauktā Vāgnera zāle) cēlājs, Rīgas teātra un simfoniskā orķestra uzturētājs, visa reģiona masonu ložu pārraugs.
No 1750-iem gadiem Fītinghofi ir arī īrējuši (vai turpinājuši īrēt kā kroņa muižu) Voroncova īpašumus. Tuvējās muižas: Kortenhof (Beļava) ar Ahrenshof un Lelle-Land ir minētas kā (tolaik vēl pavisam jaunā) Otto Hermaņa f. Fītinghofa īpašums. Arī Gulbenes mž-ā 1750. g. saimnieko plkv. Fītinghofs.
Brīvkungs - Freiherr Otto Hermann von Vietinghoff-Scheel (vai: Vietinghoff, genannt Scheel) dzimis 1722. g. Livonijā - Zolitūdes (Solitude) muižā Rīgā. Tēvs: Hermann Friederich v.Vietinghoff-Scheel ir zviedru virsnieks, kurš pāriet topošās lielvalsts - Krievijas dienestā [tāpat kā viņa izcilie laikabiedri īri no Limerikas Rīgas ģenerālgubernators feldmaršals Peter v. Lacy un vēlākais Vidzemes ģenerālgubernators George von Browne (1698-1792), kurš, savukārt, minēts Minhauzena piedzīvojumu stāstos kā ģenerālis (pēc nostāstiem, viņam tiešām esot bijusi smaga galvas kara trauma)]. Māte: no Helmersenu dzimtas.
1736. g. (14 g.v.!) students Marburgā. 1740-tos gados (?) Krievijas armijas virsnieks: Feldmaršala Lacy / Lasī flīģeļadjutants, piedalījies kaujās Persijā; Imperatores Elizabetes I laikā (1741-62) piedalās kampaņās pret Zviedriju un Prūsiju. 1755.g. militārās karjeras beigas (~32 g.v.), atgriežas Rīgā.
23 Okt.1756 Otto dzīvojot tēva Zolitūdes muižā pie Speķupes - 1 jūdzi no Rīgas pilsētas apprec komtesi Annu Ulriku Minihi - Anna Ulrike Gräfin MÜNNICH (1741-1811), feldmaršala grāfa fon Minniha meitu: apveltīta ar labu sirdi, spēju vadīt mājsaimniecību, radoši ekonomēt un rīkoties ar finansēm. Skaista un darbīga, veiksmīgi realizē savu muižu ražojumus. Neskatoties uz spožo sabiedrību, daudz veltījusi laiku savu bērnu audzināšanā. Fītinghofiem pieder arī Anniņmuiža (iespējams, nosaukta grāfienei par godu).
1753 (citur -1761) Otto Fītinghofa mājas orķestra kapelu vadījis Rīgā iebraukušais Johann Gottfried Müthel (1728-88) izcilais vācu komponists, taustiņinstrumentu virtuozs. Johana Sebastiana Baha pēdējais skolnieks, 1767-88 Pētera baznīcas ērģelnieks. Along with C.P.E. Bach, he represented the Sturm und Drang style of composition.
Slepenpadomniekam no Rīgas līdz Pēterburgai ir vairāki privātie rezidences punkti.
1759 īrē Ikšķiles muižu, uzceļ tajā atrodošās armijas daļu vajadzībām atsevišķu māju. 1795. g. pēc Rīgas būvmeistara Kristofa Hāberlanda (Haberland) projekta un vadībā uzbūvē jaunu kungu namu, lielu mūra ēku ar mansarda stāvu. Baroka celtnes arhitektūrā jau var saskatīt klasicisma iezīmes.
1742.g. iegādāta Hessenhof (pusceļā starp Ērmaņu muižu un Alūksni, netālu no VecAnnas).
1746.g. mirst Otto tēvs Hermanis Frīdrihs f. Fītinghofs (1670 - 1746 Solitūdes [u.c.?] muižas īpašnieks Rīgā).
1755 Otto H.v.V. beidz militāro karjeru, atgriežas Rīgā 1756. g. Rīgas Sv. Jēkaba baznīcās salaulājas ar Annu Ulriku fon Mīnihu (sk. karavadonis Burhards f. Mīnihs).
1758 Ērmaņu muiža XIX gs. dokumentos minēta kopā ar Marienburg, Alt & Neu-Annenhofiem, Malup & Catharienenburg Charlottenburg, Kalnemoise & Ottenhof.
Pauls Kampe vēl min citus īpašumus: iesp. Nēķena muiža (netālu no Alūksnes) Nötkenshof (seit 1766), Kr. Wenden, Renningshof (vor 1756- vor 1790). Citur minēts, ka 1750 - 1780 Fītinghofam
pieder Lettin (Litene) un Pastorat Marienburg. 1754-84 Hessenhof, Kr.Walk, u.Kosse (OHvV-S).
1762. g. atgriežas Elizabetes I Sibīrijā izsūtītais (līdzīgi kā Kurzemes hercogs Bīrons), Katrīnas II atbrīvotais, reabilitētais Annas Ulrikas tēvs, leģendārais karavadonis Burhards f. Mīnihs - Anna Ulrika kļūst Katrīnas Lielās ordeņa Dāma, 1763. g. Ernstam (!) Mīniham Katrīna II (Lielā) uzdāvina Gulbenes mž. (1763 celtā Vecgulbenes Baltā pils: itāļu neorenesanses villas paraugs).
1764. g. Katrīnu II ceļā pa Vidzemi pavada ģenerālgubernators Brauns (George v. Browne, dzimis Limerikā, Īrijā), nākamais Otto un Annas U. meitas Annas Margarētas vīratēvs. (TBC: Vienna & Beethoven). Katrīna II nakšņo pie Helmerseniem pie Raganas [šis ir atsevišķs stāsts par Otto mātes ģimeni un arī par Minhauzena sievas Jakobīnes ģimeni: TBC!
* 11 Nov 1764 Rīgā? piedzimst Otto meita Barbara Juliane - nākotnē Eiropā slavena politiķe, sabiedriskā darbiniece, rakstniece, mistiķe utt. Netālās Koses muižas (tagad Viitina, Igaunijā) TBC
1765 Fītinghofa Marienburgas pilsnovada platība = 110: ar Liteni, Kalnmuižu, Aswick [sic], bet nav minēta Ērmaņu muiža (Hermannshof). Nötkenshof (Некене) (gekauft 1766), citur Kreis Werro - EE.
†1767 M. Voroncovs, arī †Münnich.
*1767 piedzimst Otto Hermaņa dēls, nākamais īpašnieks un Alūksnes pils ansambļa un parka izveides pabeidzējs - Kristofs Burhards fon Fītinghofs-Šēls: (Christoph) Burchard (1767 Riga – 7. Apr. 1829 vai 17.apr. 1828 Marienburg), Krievijas ķeizara (Pāvila I galma) kambarkungs - Kammerherr, Maltas krusta hofmaršals.
* 1769 Rīgā(?) piedzimst (Anna) Annette Margarethe (1769-1803 Vienna?), nākamā Bēthovena skolniece, kurai izcilais komponists veltījis savus darbus. Viņas vīrs Johann Georg von Browne bija izcilā komponista patrons tā daiļrades sākuma posmā - 1790-tajos gados, kam, iespējams, bija izšķirošs faktors komponista daiļrades attīstībā un liriski dramatiskā stila izveidē. TBC
1770-80... Zemnieku nemieri plašā apvidū (arī Alūksnes apkaimē). TBC
1771 Zemnieku baumas, ka poļu nemiernieki iebrukuši Latgalē un atcelšot dzimtbūšanu, Latgales pierobežas. arī Gulbenes zemnieki atsakās iet muižas darbos. 1776/77 nemieri, hernhūtiešu atbalstīti, arī Alūksnes apkaimē.
„Nekronētajam Livonijas ķēniņam“ Otto Hermanim f. Fītinghofam - 30 lielsaimniecības, pirmais vīna producētājs Livonijā. Ādas un linu pārstrādes uzņēmumi, ēkas celtas ar tālaika labākajiem arhitektiem, būvmeistariem un materiāliem.
18.gs 2.p. Alūksnes pilsnovada īpašnieks O. H. f. Fītinghofs pie
Ievednes ietekas Pededzē uzbūvē Vārnas dambi: ūdensdzirnavas ar sudmalām (Mahlmühle) un zāģētavu (Schneidemühle), vara kaltuvi (Kupferhammer):
Jaunanna veidojas kā pusmuiža.
1772. g. kartē iezīmēta Ērmaņu muižas vistuvākā – 'māsas' muiža Annenhof (Vecannas mž) [5 km uz R], netālu uz R: Hessenhof (iesp. īpašumā no 17... TBC)
Hermannshof, Kroppenhof u. Gr.- u. Kl.-Jungfernhof (seit 1774. g.): kādā dokumentā minēts, ka no 1774.g. Ērmaņu, Kropes un LielJumpravas & MazJumpravas muižas ir
Otto Hermaņa f. Fītinghofa īpašumā (arī Pauls Kampe).
1777./1778. g. Fītinghofu visas ģimenes Lielā Eiropas tūre. Vecākajai meitai nepieciešama dziedniecības iestāde Hamburgā. Eiropas spa iestādes un augstākā sabiedrība. Ziema - Parīzē (deju stundas Julianei Barbarai tālākajā dzīvē tās būs nozīmīgas!),
pēc tam pāris mēneši Anglijā. Pilis, parki, sabiedrība: iespaidi visam mūžam visai ģimenei, mūsu gadījumā: Otto Hermanim un Burhardam - jaunās Marienburgas sapņu areāla radīšanā.
Par Otto Hermaņa lielo nozīmi un ieguldījumu liecina īpaša Katrīnas II Lielās dāvana - Kanovas vāze [Antonio Canova (Italian: [anˈtɔːnjo kaˈnɔːva]) (1757–1822) - an Italian neoclassical sculptor, famous for his marble sculptures. Often regarded as the greatest of the neoclassical artists, his artwork was inspired by the Baroque and the classical revival, but avoided the melodramatics of the former, and the cold artificiality of the latter.] TBC
1778 Otto Hermanis pasūta un finansē Rīgas pilsētas bibliotēkas un sava teātra (kas ir viens no labākajiem vācu teātriem Eiropā, tobrīd - visā pasaulē) pārbūvi - to veic sava laika izcilākais būvmeistars Livonijā Kristofs Hāberlands (1750 – 1803). Pēc citiem datiem: 1782 Oto Hermanis fon Fītinghofs uzceļ pirmo stacionāro Vācu teātri Rīgā.
Ещё тайный советник вызвал в Ригу музыканта Конрада Фейге (175
7-1818), ставшего здесь директором концертов и оперы. 1787-90 побывал не только в Риге, но и в Петербурге, Ревеле, Дерпте, давая частные и публичные концерты.
Hermannshof (Эрмане) (gekauft 1780, verkauft 1872)
Līdz šim pieņemtā versija:
1780. g. Voroncovs (1714-
1767!) /vai valsts/
pārdod Fītinghofam Marienburgas pilsnovadu ar visām tā muižām (lai gan daudzos dokumentos minēti arī citi gadskaitļi); var pieņemt, ka Fītinghofs ir, iespējams, rentējis Marienburgas pilsnovadu tāpat kā spirta dedzinātavas, ādu ģērētavas, zirgaudzētavas Salaspilī/Holm un visā Livonijā.
1781. g. Otto Hermaņa f. Fītinghofa ģimene:
 |
Johann Christoph Brotze: Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente
University of Latvia Academic Library http://www3.acadlib.lv/broce/ | | | |
[1] Otto Hermann von Vietinghof genannt Scheel ... [1781; der Schattenriß;].
[2] Deßen Gemalin Anna Ulrica Gräfin von Münnich [1781; der Schattenriß].
[3] Dorothea Helena Friderica von V[ietinghof] [1781; der Schattenriß].
[4] Barbara Juliana von V[ietinghof] [1781; der Schattenriß].
[5] Burchard Christoph von V[ietinghof] [1781; der Schattenriß].
[6] Anna Margaretha von V[ietinghof] [1781; der Schattenriß].
1780-tos gados top Fītinghofu oāze starp Pēterburgu un Rīgu - jaunā Marienburga (mūsdienu Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs) Alūksnes pils ansamblis:
1781-1788 baznīca (baroka pāreja uz klasicismu; projekta autors & būvnieks: sava laika ievērojamākais Rīgas arhitekts, būvmeistars Kr. Hāberlands),
Ozolkoka pils (arhitektoniski stilistiski revolucionārā villas tipa formā), gājusi bojā
Pils dārzs un parks (pastaigu un izpriecu mežs), kas 19. gs. sākumā kļūst par visplašāko retumu stādījumu kolekciju Vidzemē.
1780 Otto H. v. Vietinghoff kļūst par Krievijas senatoru.
1788. gadā Katrīna II ieceļ Otto par Krievijas Valsts medicīnas kolēģijas direktoru: HptDir. d. Reichsmedizinalkollegiums in St. Petersburg (1788-1792). Fītinghofi pārceļas uz Pēterburgu.
1788-90 uzbūvē savu namu Pēterburgā - Admiralitātes prospektā pēc dižā Kvarengi - Giacomo Quarenghi projekta.
Alt- u. Neu-Annenhof, Doremoise, Ilsen, Lubahn, Alswig Schluckum, Kalnemoise u. Ottenhof (seit 1780) // Malup (seit ca. 1780). 1754-84 Hessenhof, Kr. Walk, u. Kosse (OHvV-S): Barbarai?
No 1789 pieder arī Vec-Gulbenes un Litenes muižas.
1791. g. Otto Hermaņa f. Fītinghofa bisti marmorā veidojis tobrīd pasaulē, iespējams, izcilākais franču tēlnieks Jean-Antoine Houdon (pazīstams ar radītajiem filozofu, prezidentu un ķēniņu - Didro, Ruso, Franklina, Vašingtona, Džefersona, Luija XVI un Napoleona Bonaparta krūštēliem).
1792 Viljbreht kartē (krievu val.) – Бабецки, (ir arī Hessenhof pie maza ezeriņa), bet nav Annas muižas:
1791.g. Grāfa Mellina kartēs: Ērmaņu muiža kā neapdzīvots, purvains, mežains apvidus.
Der Walcksche Kreis (Valkas apriņķis); gezeichnet v. L. A. Graf Mellin, gestochen (iegravējis) von Carl Jäck, Berlin 1793. Ērmaņu muižas 'māsa' Vecanna / Alt Annenhof (ceļš iet pāri upei, kas nāk no ezera vai 2, uz kuras dzirnavas) – iezīmēta neliela (kā netālu “Skujeskalns” [šodienas “Skujukalns”] mājas), arī Mahlup (8 km no Ērmaņiem): neliela + dzirnavas, Jaunanna - ar Kaparāmuru: Neu Annenhof ar “Kupferhamer” un “Mahl und Schneide Mühle”; Babetzky un Bayenhof (mūsdienu Bejas dz.) abas ar dzirnavām – kā Alswig, Goldbeck (Kolberk M.), Fianden (Lahzberga M.); Marienburga – 200 W (verstis) no Rīgas:
Marienburgas pils kompleksa ieceres autors - Otto f. Fītinghofs savu karjeru un dzīves ceļu noslēdz 1792. g. Pēterburgā kā Katrīnas II uzticības persona, mūža nogalē izveido vienotu Krievijas impērijas veselības iestāžu tīklu.
1797. g. Otto sieva Anna Ulrika (feldmaršala, grāfa Burharda Kristofa fon Mīniha meita) ieķīlā Vecgulbenes, Litenes, Blomes u.c. muižas.
Burchard Christoph von Vietinghoff genn. Scheel (1767 - 1828)
1792 - 1828: Marienburgas pils kompleksa un parku izveides pabeidzējs, t.sk.
Ērmaņu muižas idejas autors un īpašnieks
Otto Hermaņa fon Fītinghofa - Šīla iesāktos darbus turpina viņa dēls - Burhards.
1784. g. studējis jurispudenci Strasbūrā un Getingenā. 1788. g. tēvs Otto pārceļas uz Pēterburgu Katrīnas II dienestā.
1790.g. Burhards ir - nākošā cara (Katrīnas II dēla) - Pāvila I (1754–1801) kambarkungs Pavlovskā, kur papildina jau esošās zināšanas un iespaidus Marienburgas pils parka iekārtošanas pabeigšanā. Galmā pavadītais laiks deva Fītinghofiem izveidot draudzību ar nākošajiem monarhiem - Katrīnas II mazdēlu, sava laika apgaismoto Aleksandru I (1777 - 1825).
1792. gadā Burhards pārņem tēva Oto īpašumus Livonijā.
Šai laikā Burharda māsa, ievērojamā politiķe un rakstniece, pirmā Latvijas romāna "Valerie", izdots Parīzē 1804.g., autore Barbara Juliane de Krüdener (1764-1824) dzīvo Berlīnē un citās Eiropas pilsētās,
jaunākā māsa Anna Margarēta fon Brauna (1769-1803) ir Ludviga van Bēthovena skolniece - Vīnē (viņas vīrs Johans Georgs fon Brauns ir Bēthovena pirmā daiļrades posma sponsors - piedalījās Bēthovena liriski-dramatiskā rokraksta izveidē).
Burharda dzīvesbiedre ir Katrīnas II Lielās galma dāma Katarīna Elizabete Šarlote (1776-1843) no fon Līvenu dzimtas (kurai, visticamākais, ir senas līvu/lībiešu saknes). 1795. g. viņas mātei, Šarlotei fon Līvenai (1742-1828) ķeizariene Katrīna II, kā savu mazbērnu (t.i. imperatora Aleksandra I) audzinātājai, nodeva mūža lietošanā Mežotnes muižu (pils celta 1797-1802, arh. Kvarengi; celtniecības darbus vada no Berlīnes atbraukušais, pats Berlics). Pāvils I Mežotnes muižu padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un 1799. gadā viņiem piešķīra mantojamu grāfu titulu.
Burharda bērni piedzimst Pēterburgā, Tallinā.
1799 Marienburgā piedzimst Alexander Joseph von Vietinghoff-Scheel, nākamais Ērmaņu muižas mantinieks.
Burhards pabeidz tēva Otto un savu ieceru realizāciju Marienburgā (Alūksnes vēsturiskais centrs): Lielā klēts (1793), Ezermalas pils (1793-94), Palmu māja (1802), Alūksnes parka arhitektūras sīkformas: Obelisks ar īpašu ierakstu tēva Oto piemiņai (1799), Rotonda, Slavas templis zviedru un krievu karavīriem (1805-07), Mauzolejs. (TBC).
XIX gs. sākumā izveidotie stādījumi Alūksnes parkā kļūst par paraugparku visai sabiedrībai - visplašāko koku stādījumu kolekciju Vidzemē, par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā; tajā auga tādi nebijuši eksoti kā sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas ārpus mūsu areāla koku sugas. (Eiropas ceļotāju apraksti par parku - TBC). No 18 mākslas priekšmetiem un paviljoniem līdz mūsdienām saglabājušās 5 mazās arhitektūras formas un ķeizarienes Katrīnas II Otto Hermanim dāvātā Kanovas (Antonio Canova) veidotā balta marmora vāze ar auglības simboliem, tā atradās parkā uz postamenta pie Ozolkoka pils.
Marienburgas un Ērmaņu muižas radītāji bija cilvēki, kuri bija uzauguši ķeizariskajos parkos (Pavlovska?) un tos paši radīja, pazina sava laika izglītotākos cilvēkus, bija iepazinušies ar sava laika literatūru, mākslu, bija tās pazinēji, novērtētāji un atbalstītāji.
18./19. gadsimtu mijā Fītinghofu uzkrātais lielkapitāls un ietekme pamazām sāk sadalīties un izzust: muižas tiek ieķīlātas, pārdotas, mantotas, droši vien dotas pūrā, radinieki gan precas ar radiniekiem, bet pēc-baroka laikmeta biznesa formas mainās jaunajā - kapitālisma un buržuāzijas veidošanās pasaulē.
 |
| 1795 "Ta pirma Pawaru Grahmata" (Harder) - latviešu valodā! |
1798 kartē: Babezky, Anenhof: Jaun-Annas vietā.
1805 kartē: “Allūksne S. (See)” Kupferkamer, Schn. M. - Jaunannā; Babetzky; Sch. Polozk – ~10+km aiz Pededzes.
1801 galma apvērsumā tiek nogalināts Pāvils I (Burhards f. Fītinghofs ir viņa kambarkungs), par caru tiek ielikts Aleksandrs I, kurš, savukārt, bauda vispārēju cieņu Livonijā. 1802 Garlieb Merkel: “Wannem Ymanta”. 1804 Vidz zemn. likumi: nevar pārdot zemn. bez zemes, reglamentē klaušas, pieprasa ieviest jaunas vaku grāmatas.
1804 Особняк И. Ф. Фитингофа куплен в казну - Дом губернских присутственных мест. [ticis pārdots Fītinghofu nams Pēterburgā?]
1811. g. Anna Ulrika tiek guldīta Pokrova kapos, viņas bērēs esot atskaņots 1791. g. (!) rakstītais Mocarta „Rekviēms“.
Šai laikā jau tiek pamazām pārdoti un ieķīlāti Fītinghofu īpašumi - spēcīgais Otto un Annas 'power couple' laiks ir aizvadīts, sabiedrībā sāk izveidoties vidusšķira un n;ak kapitālisma laikmets ar jaunām ražošanas metodēm, attiecībām, demokrātismu mākslās un cilvēktiesībās.
1816. g. 3. martā Ērmaņu muižā
1816. g. 3. martā dokumentos tiek uzskaitīti Ērmaņu muižas teritorijas iedzīvotāji, kur titullapās figurē 'arendators' Johan Gern Laiming 41 g. v. un Otto Laiming, kā arī Ērmaņu muižai piederošo māju - Kupmann (mūsd. Kopmaņi), Brunna (Brūnas), Svisting (Sviestiņi), Puring (tag. Pūriņi), Kraukle (Kraukļi), Lenkawit (Lenkava), Jaun Pankul (Ponkule?), Jaun Brenze (Jaun-Brenci) u.c. Ērmaņu muižas teritorijā dzīvo 284 vīr. dzimuma un 303 sieviešu kārtas personas.
1816. gadā Ērmaņu muižas pusmuiža (~1km attālumā uz R): Ponkull (mūsd. Ponkulene), Ponkule, somugru izcelsmes vārds (küla - ciems).
1819. g. dzimtbūšanas atcelšana / zemnieku brīvlaišana Vidzemes guberņā: pāriet uz muižu zemju un māju iznomāšanu zemniekiem.
1822 Krievijas imperators Aleksandrs I (1777-1825) (uzaudzis savas tēvamātes Katrīnas II un Burharda sievas, dzim. f. Līvenas, tiešā vadībā) apciemo Burharda ģimeni (iespējams, klātesot arī Burharda māsai, Aleksandram I tuvai personai, Barbarai Julianei f. Krīdnerei, 1764-1824) Marienburgā/Alūksnē, kas ir pēdējais spožais apliecinājums dzimtai un vietai. Iespējams, Aleksandra paviljons ir celts tieši šim notikumam.
Burhards vēl paspēj pabeigt ieceres Marienburgas parkā - arhitektūras mazformas pēc agrāk tapušām Krauzes u.c. arhitektu (Reksrots u.c.) skicēm.
Ērmaņu muižas tapšana (XIX gs. 2. ceturksnis)
Mūsdienu Ērmaņu muižas kungu nama cēlājs ir Burhards Kristofs f. Fītinghofs-Šēls (1767-1828) ir Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1802), apgaismības laika personība ar plašām interesēm un zināšanām, kas iegūtas Vācijā, Anglijā, Francijā un Pēterhofā, Krievijas galmā. Ērmaņu muižas kungu nama celtniecības laiks saistās ar Burharda mūža nogali.
Par Ērmaņu muižas prototipu, iespējams, kalpoja gan izpriecu muižiņas (piem. Burharda vectēva un vecāku muižas Rīgā: Zolitūde, Anniņmuiža un Šampētera muiža; tāpat līdzīgas rindojās ap Juglas un citiem ezeriem pierīgā Herdera un Broces laikā), 18/19.gs. mijas sakrālās koka celtnes - Jēzus vai Katlakalna baznīca (Latvijai izcilais Hāberlands!), klasicisma askētisms - tas sasaucas ar racionālisma laikmeta interesi par klasisko Grieķijas filozofiju un arhitektūru, kura Eiropai kļuva pieejama ar tās neatkarības iegūšanu 1821. gadā.
Ērmaņu muižas nama radīšanas laiks ir saistīts ar Marienburgas (mūsd. Alūksnes) centra izveides pabeigšanas pēdējiem darbiem - mazformām: Mauzoleju u.c., veidotiem klasicisma tradīcijās, kas dod savu vēstījumu - par harmoniju, garīgumu, izglītību, apgaismotību.
1825. g. Burharda veselība pasliktinās. 1825. g. apprecas jaunākais dēls Aleksandrs Jozefs f. Fītinghofs, kurš 1834. g. (pēc vienošanās brāļu un māsu starpā) manto Alūksnes puses īpašumus. Šķiet, dēla Aleksandra intereses un darbības lauks ir attāls Marienburgas kultūras oāzes idejai, viņš vēlākos gados - gadsimta vidū uzbūvē Alūksnes Jauno pili muižas parkā, atstatu no Ozolkoka pils un tās saimnieciskās apbūves.
Ērmaņu muižas novietojums ir ļoti pieticīgs - bez aksiālā piebraucamā ceļa, toties ar kolonām, tornīti, kapelu. Kā eremīta mājoklis, kā tabernakuls, vientuļnieka telts sava laika aristokrātam.
1841. g. mirst Burharda sieva (slavenās Mežotnes pils grāfienes f. Līvenas meita). Tālaika adresu grāmatā: dzīvoja Marienburgas ('Ozolkoka villas') pilī un nodarbojās ar reliģiskas literatūras izplatīšanu.
INFORMĀCIJA
Sakk, Ivar. Läti mõisad. Reisijuht. Tallinn: EVG Print, 2006. Lk 104.
Imants Lancmanis. “Vidzemes muižu arhitektūra. Rundāles pils muzejs, 2015
Vitolds Mašnovskis. Enciklopēdija „Muižas Latvijā“ 1. sējums. (2018)
www.wikipedia.org
