Hermannshof. Ērmaņu muiža

No NAMA CELTNIECĪBAS 1820-tos gados līdz mūsdienām

XIX, XX, XXI gs.

Alūksnes novads (Malienas pagasts) LV-4359, Latvija.

Oriģinālais nosaukums: Hermannshof.

Citi nosaukumi: Ērmaņa muiža, Hermaņa muiža, Ērmaņmuiža, Ehrmana m., Ērmaņi, Ermani/Ērmaņi mõis, Германегофъ, etc. / u.c.
Kultūrmuiža 'Ērmaņi', Ērmaņu muiža, Ermani Kultuurimõis etc.
Koord: 57°25'14'N 27'02'55'E / 57.42056, 27.04861

Ērmaņu muižas teritorija atrodas 215 km no Rīgas, 15 km no Alūksnes, 150 m v.j.l. purvainā Pededzes upes līdzenumā – Alūksnes augstienes Malienas pauguraines austrumu nogāzē. Tās teritorijai cauri tek 22 km garā Daugavas baseina upe Ievedne.

Vēsturisks atskats

Līdz 1800-tiem gadiem par Ērmaņu muižu drošas ziņas nav, saistībā ar 17. un 18. gs. muižas nosaukums minēts vairākos XIX gs. publicētos dokumentos.

No 18. gs. 2. puses Alūksnes pilsnovada, līdz ar to Ērmaņu muižas teritorijas, īpašnieks ir ievērojamais politiķis, uzņēmējs un mecenāts brīvkungs Otto Hermann von Vietinghoff - Scheel (1722 - 1792), kurš savās Katrīnas II Lielās slepenpadomnieka un senatora gaitās starp Pēterburgu un Rīgu rada Marienburgu - savdabīgu oāzi ar vienu no sava laika skaistākajiem dārziem Eiropā, pils ēkām un baznīcu (mūsd. Alūksnes vēsturisko centrs).

Viņa dēls, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Goda biedrs, Kristofs Burhards fon Fītinghofs pabeidz tēva ieceres Jaunās Marienburgas - Alūksnes ozolkoka pils parkos ar dažādām mazformām (paviljoni, mauzolejs, u.c.) un sava mūža nogalē krūmainā apvidū Ievednes upītes meandrās uzceļ Ērmaņu muižu.

Sīkāk par Ērmaņu muižas priekšvēsturi līdz 1823. g. lasīt šeit...

Ērmaņu muižas tapšana (XIX gs. 2. ceturksnis)

Mūsdienu Ērmaņu muižas kungu nama (~1820-tie g.) cēlājs ir Burhards Kristofs f. Fītinghofs-Šēls (1767-1828) ir Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1802), apgaismības laika personība ar plašām interesēm un zināšanām, kas iegūtas Vācijā, Anglijā, Francijā un Pēterhofā, Krievijas galmā. Ērmaņu muižas tapšana saistās ar Burharda mūža nogali.

Par Ērmaņu muižas prototipu, iespējams, kalpoja gan izpriecu muižiņas (piem. Burharda vectēva un vecāku muižas Rīgā - Zolitūde, Anniņmuiža un Šampētera muiža; līdzīgas rindojās ap Juglas un citiem ezeriem pierīgā Herdera un Broces laikā), 18/19.gs. mijas sakrālās koka celtnes - Jēzus vai Katlakalna baznīca (Hāberlands!), klasicisma askētisms - tas sasaucas ar racionālisma laikmeta interesi par klasisko Grieķijas filozofiju un arhitektūru, kura Eiropai kļuva pieejama ar tās neatkarības iegūšanu 1821. gadā.

1825. g. Burharda veselība pasliktinās. 1825. g. apprecas jaunākais dēls Aleksandrs Jozefs f. Fītinghofs un 1834. g. sadalot tēva īpašumu, kļūst par mantinieku Marienburgas (Alūksnes) pilsnovada īpašumos (1850-to gadu beigās uzbūvē Alūksnes t.s. Jauno pili /tag. muzeja ēka/).

Ērmaņu muižas arhitektoniskais stils

ir izvēlēts atturīgs (ja apskatāmies kontrastā 1902. g. anarhistu nodedzinātās Alūksnes centrālās pils fotogrāfiju: Ozolpils eleganto villas veidolu, vai iedomājamies nedaudz ambiciozo palmu māju) - gandrīz grēk-nožēlniecisks, spartisks risinājums: detaļas reizēm robusti nostrādātas, toties - ir kolonnas, tornītis, ir vieta kapelai - lai saglabātu vientulību un neatkarību, un lai saglabātu saikni ar dievu, meditāciju*, būtiskiem dzīves pamatjautājumiem.
*) Miks Koljers / Mike Collier savā izcilajā grāmatā „Iz Baltikas“ ataino pamatotas fantāzijas ainu ar augstu vēsturisko iespējamību par Otto f. Fītinghofa 'tikšanos ar pūķi' - kā karavīrs Krievijas militārajā akcijā Persijā ievainots un bezsamaņā nokļuvis templī, kur iepazinies ar mūku dzīves ritumu, vientuļnieku dzīvesziņu un meditāciju. Iespējams, Burhardam bija nepieciešama atrašanās vientulībā ar sevi, patiesības meklējumos, vienkāršas dabas lokā šai dzīves etapā, bez muižnieku sabiedriskās dzīves kanoniem.

Iekšējā apdare ir bijusi pieticīga - tēsta, bet neapmesta guļbūve (diezgan tipiski, skatoties gleznās tālaika Krievu mākslinieku XIX gs. lauku muižu interjeros). Vienīgā izbalsinātā telpa, šķiet, bijusi - kapela. (Arī vēlāk [domājams, jau 19. gs. vidū], pēc apmešanas - krāsojums ir vienkāršs - uz griestiem tuvu perimetram zaļa josla ar sārtām svītrām pa malām; tas pats - sienu augšdaļā)

Iespējams iespaids ēkas stila un vietas izvēlē varētu būt: heremitage - agrīnajos (1750-1800) Eiropas ainavu parkos - eremīta namiņš, ermitāža (arī Krievijā ir līdzīga reliģiskas nozīmes patvēruma vieta, t. s. Poustinia).

Varbūt šis ir bijis iedvesmas avots: 1818. gadā Veselavas muižā Kristofs f. Kampenhauzens uzceļ sev nomaļus 'mūzu mājiņu' - klasicistisku mākslu templīti kur spēlēt flautu, pavadīt laiku pie saviem pierakstiem, notīm, pārdomās, šodien teiktu - meditācijā (To apraksta Zigfrīds f. Fēgezaks savā izcilajā grāmatā "Senči un pēcteči").

„Kungu māja ir tapusi 19.gs. otrajā ceturksnī... Tā ir celta no apaļkoka baļķiem, guļbūve, apšūta ar dēļiem, stāv uz laukakmeņu mūra pamatiem. Galveno ieeju rotā 6 koka kolonnu portiks ar trīsstūrainu zelmeni galvenajā fasādē.“ (Silvija Ludviga, VKPAI inspektore). [TBC]

Projekta autors, arhitekts

nav vēl zināms. Alūksnes izveidošanā Fītinghofs bija aicinājis labākos arhitektus un būvniekus. Pēc Imanta Lancmaņa domām „Ēkas kompozīcijā jūt 'Visaugstāk apstiprināto fasāžu' iespaidu. Kāds gravēts tipveida projekts no 1812.gada ir līdzīgs - ar platu sešu kolonnu toskāņu ordera portiku, kas fasādē abās pusēs atstāj vietu tikai vienam logam ar pusloka pārsedzi. Tas viss gan ir adaptēts Latvijas arhitektūras tradīcijām - pieplacinātāks, ar augstāku jumtu, portiks nav piekļauts fasādei, bet brīvstāvošs, taču iecere ir tuva.“

„Kā iespējamie autori, kuri strādājuši pie Fītinghofu iecerēm varētu būt klasicisma arhitekts, Tartu observatorijas un UV ēkas autors J.V.Krauze un J.D.Gotfrīds. Gotfrīds Rīgā patiesi bija spiests ļoti rēķināties ar obligātajām paraugfasādēm, tāpēc viņš kā autors ir ļoti ticams.“ (Imants Lancmanis).

Pēc Krauzes (1757-1828) kādreizējā projekta 1831. g. būvēts un 1832. g. atklāts Mauzolejs Alūksnes parkā klasicisma rotondas (rotunda) formā, kas sasaucas ar Ērmaņu muižas klasicisma stilu; iespējams, ka arī muižas veidola pamatā ir Krauzes skice vai projekts.

1813-21 bieži Marienburgā minēts arh. A. A. Reksrots, kurš (pēc Paula Kampes domām) varētu būt dažādu arhitektūras mazformu (Alūksnes parkā u.c.) autors.

„Katrā ziņā dīvaini, ka paraugfasāde* izmantota laukos, kur tas atšķirībā no pilsētām netika pieprasīts. Vidzemē mīlēja gari izstieptas, zemas ēkas, toties paraugfasādes orientējās uz pilsētas apbūvi, kur gruntsgabali nepieļāva garu ēku celtniecību.“ (Imants Lancmanis, 2015).

*) [Paraugfasāde: 1812. g.? brošūra]

Savukārt Tartu UV mākslas prof. Dr. Juhan Maiste izsaka pārliecību, ka muiža ir autora darbs. Ar piemītošu eleganci un vienkāršības, tai pašā laikā gara cēluma un attīstības izjūtu.

Parasti šādas celtnes muižu vajadzībām cēla krievu vai jūdu amatnieki, kuri bija specializējušies šāda veida zināšanās un prasmēs. Zāģis netiek izmantots, tikai cirvis - to var redzēt koka detaļās vēl šodien.

Muižas vietas izvēle, novietojums

Hakenvermessung erst 1823, 1826 selbst.

1823. g. tiek uzmērīta Ērmaņu muižas teritorija, kura 1826. g. kļūst patstāvīga.

Ēkas vietas izvēle: tālaika kartēs Ērmaņu muižas vieta izskatās purvaina, nemīlīga, līdzīga kā citas tuvākās nemeliorētās platības - slīkšņaini dumbrāji, kārklu un ievu biezokņi, briežutis, zvēru migas - arī Ievedne nav visvarenākā upe apkaimē - ir Pededze, Alūksnīte, ir Alūksnes ezers vai Pullāna ezera vai intīmāku ezeriņu krasti: kāpēc ne tur? Stundas pagrūta brauciena ar zirgu attālumā no baznīcas.

Vientulība un meditācija? Grūta slimība vai konflikts?
Burharda sieva izplata reliģiska satura grāmatas - G.Bergmaņa “Saņemamas sprediķu mācības” u.c.

Ērmaņu muiža un Annas muiža, iespējams, ir veidotas kā diptihs, pāris - 5 km attālumā abu vecāku: Otto Hermaņa f. Fitinghofa (Alūksnes parkā Burhards īpaši veltīja obelisku ar ierakstu savam „labākajam tēvam„) un mātes, Annas Ulrikas dz. Mīnihas piemiņai.

Mājai nav parādes aksiālais piebraucamais ceļš ar parādes laukumu, tā ir māja pie strautiņa, ceļa malā. Nevis pie skaista ezera vai sasniedzamās skaistās Vaidavas vai Pededzes; nav arī skaistu pakalnu. Mājas saimniece un atjaunotāja, pēc izglītības - arhitekte, Inga Prauliņa: iespējams, kāds īpašs gadījums noticis šai vietā, pie ievām: blakus ceļam no Babeckas uz Vecannu cauri krūmājiem un purvājiem līkumo Ievedne s upīte.

Ēkas dienvidos neatradās baroka ornamentālais dārzs, bet drīzāk slīkšņaini džungļi, pilni ar putnu dziesmām un zvēru migām (kā tas pavisam netālu ir šodien). Izcilā vēsturisko dārzu speciāliste Ilze Māra Janelis kādā arhīva materiālā atradusi ziņas, ka dārzs Ērmaņu muižā tiešām nav bijis 'varbūt kāda ābele' (13. dec. 2018. LZA)

Iespējams, šai templī, namā vēl viesojās māsa Barbara - Madame de Krudener (savas piētisma un Tautu savienības idejas viņa sludināja daudzviet Eiropā, izveidoja Tautu savienības tekstu, viņas idejām bija liels iespaids uz bērnības draugu Aleksandru I - līdz bajāri ~1821.g. lika no viņas idejām un personiskās draudzības novērsties, Barbarai tika dots mājiens atstāt Pēterburgu, ko viņa esot darījusi kājām - līdz Imperators aizsūtījis karieti. 1822-23 Barbara savas brīvdomīgās (un, cik dzirdēts, arī brīvlaišanas) idejas sludināja zemniecēm netālajā Kosē; mūža beigas sagaida pašas izveidotajā šveiciešu komūnā Karasubazarā, Krimā 1824. g. Ziemassvētkos).

Pamazām tiek zaudēti draugi - mūžībā aiziet māsa Barbara, imperators Aleksandrs I.

1828. gadā Burharda dzīvesstāsts 60 gadu vecumā beidzas un līdz ar to - beidzas laikmeti - baroks, klasicisms un apgaismība. Burharda sieva, reliģisku grāmatu tirgotāja Marienburgā, aiziet mūžībā 1841. gadā un 1840-tajos gados izcilais Alūksnes parks jau tiek raksturots kā nolaists.

1826. g. dokumentos pirmo reizi parādās Hermannshof latviskais nosaukums, tālaika rakstībā: Ehrmanna-M. - ar pusmuižu Ponkuleni: Hofl. Ponkull (līvu, konkrētāk - leivu valodas izcelsme); kopējā platība = 23 1/4 arkli. 1040 vīri, 1138 sievas(?)
[Geographischer Abriss der dreideutschen Ostsee=Provinzen Russlands... v.Bienenstamm; Riga, 1826] :

Heinrich v. Hagemeister savāktajos materiālos (Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands; izd. 1836) aprakstīta Marienburgas pilsnovada (Alūksnes) vēsture un attīstība, pieminēta Ērmaņu muiža kā pilsnovada sastāvdaļa, uzmērīta 1823. gadā, izdalīta kā patstāvīga vienība 1828. gadā:

1834 - 1875. Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs

Kapitālisms. Lauksaimniecības muiža

1820-tie: Lauksaimniecības krīze?

1828. g. 17. aprīlī Burhards f. Fītinghofs mirst. Īpašumus pārņem, iespējams, viņa atraitne Katharina Elisabeth Charlotte Freiin von Lieven (20. aug. 1776 - 1. okt. 1843). [Šajā, 1828. g. mūžībā aiziet arī viņas māte, firstiene, Krievijas galmā ievērojamā Charlotte von Lieven (1748–1828), Mežotnes pils īpašniece].
1834. gada 18.decembrī, „saskaņā ar vienošanos brāļu un māsu starpā, muižu pārņem štābkapteinis barons Aleksandrs Fītinghofs Šēls“ (1799 - 1875). (Silvija Ludviga, VKPAI inspektore)

1834 Bes.v.Schl. Marienburg mit Hermannshof, 1834-74 Alt&Neu-Annenhof, Malup 1834-72.

1839. g. Kārļa G. Rikera Vidzemes speciālkartē "Specialcharte von Livland" - Ērmaņu muiža ar tai piederošajām mājām: Kraukļi, Kopmaņi, Pūriņi, Brūnas, Sebežnieki un Ponkule (pusmuiža).

[no Bejas Novadpētniecības muzeja materiāliem]

Nākošais dokuments vēl gaida savu tulkojumu...

1885. g. Beiträge zur Geschichte der Rittergüter Livlands, II

Alexander Joseph Bar. v. Vietinghoff-Scheel (1799 Marienburg - 1875 Mitau/Jelgava, vēl konkrētāk, iesp. Vilce), arī Jumpravas muižu īpašnieks, ir visu mūžu strādājis kavalērijas jomā, staļļmeistars, 1848 Kambarjunkurs, 1862 Ieslodzījuma vietu komitejas direktors iekšlietu ministrijā, vēlāk Pleskavas ģimnāzijas goda kurators. 1859-1863 Marienburgā Aleksandrs uzceļ pats savu - Jauno Alūksnes pili Tjūdoru neogotikas stilā (baroks, klasicisms, mākslas un apgaismība ir kļuvis aizgājušais laikmets).

Īpašnieka Aleksandra Jozefa karjera risinās citās vietās. Ērmaņu muižā dzīvo, visticamākais, pārvaldnieks. Ērmaņu muiža pazaudē savu sākotnējo misiju; muižu, visticamākais, sāk nodarbināt lauksaimniecības vajadzībām.

*1836 netālajā (5 km) Annas muižas kungu mājā, kas ir lielāka XIX gs. 1. puses mūra ēka, ar klēti, kūti (un dzirnavām jau 18.gs. beigās) piedzimst Aleksandra Jozefa f. Fītinghofa bērni - dvīņi.

[Vēl jāapstiprina kurā Livonijas novadā šī Annas muiža]

*1846 Annenhof: AlexJoseph m. Catharina Freiin vV-Sch (4 FEB 1846 Annenhof - 4 OCT 1922 Berlin)

1840. g. Budberga adrešu grāmatā pieminēti Draudzes piesēdētāja aizvietotājs Jānis Drēzdens no Ērmaņu muižas: Bauerbeisitzer / Substitut Jahn Dresden aus Hermannshof un Juris Glāznieks no Vec-Annas (Bauerbeisitzer Jurre Glasneek aus Alt=Annenhof):

1842. g. Ērmaņu muiža minēta arhīvā. [Pastāv arī uzskats, ka mž ēku pasūtījis & būvējis Aleksandrs f. Fītinghofs, tomēr maz ticams, ka pilnīgi citās, militāri praktiskās interesēs orientētais jaunais Aleksandrs Jozefs varētu interesēties par aizejoša laikmeta eremītu namiņiem].
1844 uzcelts Vec-Annas stallis, vēlāk krogs, joprojām saglabājies

1846. g. kartē Hermannshof, Alt Annenhof (pazudusi Babecka/Beja, minēta tikai Beyenhof - Bejas dzirnavas):

1864 Alūksnes draudzes pērminderis Jānis Sakvārnis Kopmaņu mājās (2 km no Ērmaņiem) sāk mācīt zemnieku bērnus lasīt. 1868 Brencu skola. 1872 [TBC]

1860-tie gadi: skats, kāda atmosfēra būtu bijusi piemērota Ērmaņu muižas zālei.

Moritz_von_Schwind_SCHUBERTiade - Moritz von Schwind, 1868

1874 - 1903. K/H von Knorring
/Knöringsfeld/

1874. gada 22. novembrī Aleksandrs J. f. Fītinghofs (1799-1875) par 377 000 sudraba rubļiem muižu pārdod atvaļ. apriņķa deputātam Konstantīnam fon Knoringam (Knorring) / Constantin v. Knorring (Jurjew), skandināvu dzimta.

1877: Ērmaņu muižā dzīvo muižas pārvaldnieks Peter Pikkul.

Viņa, vai priekšgājēju laikā, visticamākais, tika mainītas telpu sākotnējo ieceru funkcijas, veiktas pārbūves: vestibils un zāle sadalīta mazākās istabās: radītas 'sekundārās' - papildus sienas (droši vien, lai spētu iemitināt vairākas ģimenes, kalpotājus, darbiniekus, vai arī vairāk atsevišķas telpas savai ģimenei). Par pragmatisko lauksaimniecisko ievirzi un atvirzīšanos no Fītinghofu kultūras tradīcijām liecina īpašumu pārdēvēšana: Hermannshof --> Knöringsfeld; Alt-Annenhof --> Knöringen; Neu_Annenhof --> Knöringswalde.

1884. gadā būvmeistars no Ērmaņu muižas Kristians Prikkulis piedalās Bejas skolas būvniecībā. [Bejas novadpētniecības muzejas materiāli]

Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland). [?]

Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen.
Böhlau, 1990

Hermannshof, Ērmaņi (lietota mūsdienu latviešu valodas rakstība) L/Wa (Valkas apriņķis). 9 km no Alūksnes.... 1 kungu māja, 1 krogs, 12 saimniecības [?]. 1) Vēsturiski: bij. Marienburgas pilsnovada daļa. 1823 uzmērīta, 1826 patstāvīga saimn. vienība [?]. 1834 no Marienburgas (Alūksnes atdalīta). 2) Pēdējais īpašnieks Bar. Aksels fon Delvigs (citos avotos - viņa meita fon der Vāla). 3) admin. ~1909/38 Mālupes pagasts. 4) Baznīca: Alūksnes ev. lut. 5) pusmuiža: Ponkule; muižas krogs. 6) nosaukums pēc Bar. fon Knorringa (1834-1904 [visticamākais: kļūdains gadskaitlis] vārda: Knöringsfeld (Knorringa/Knoriņa lauks); 1909 g. = Ehrmaņa m. (1990. g. izdevums).

1892. g. izd. A.Krēgera adrešu grāmata: krogs Vecannā, divi – Jaunannā, kam īpašnieks H. fon Knorrings, krodzinieki – E. Rogenkopfs un F. Gulbis.

1886 Mālupes Jaunā skola (TBC)

1890. g. Ērmaņu muižā dzimis Aleksandrs Egle, LKOK.

1898 Brencos: teātra izrāde piedalās Bullans un Jūlijs Dievkociņš (dzejn.)

1900 Brencu Saiešanas nams.

Visu XIX gs. ir veidojusies vidusšķira - brīvļaudis: kalpotāji, amatnieki; gadsimta otrā pusē arī iedzimtie nu brīvlaistie zemnieki; blakus ielu un fabriku proletariātam veidojas arī latvju lielsaimniecības ar spēju tās (i.e. tēva mājas) izpirkt savā īpašumā. 1860. gados Pēterburgā studējošajā jaunatnē sāk veidoties Jaunlatviešu nacionālisms (līdz tam izglītoto cilvēku attīstības kanāls bija - vācu valoda). 1880. gados sāk attīstīties nacionālā akadēmiskā mūzika un māksla. Marksisms, Jaunā strāva, anarhisms, sociāldemokrāti - sabiedrības saknes stihiski sāk spēlēt lomu sabiedrības attīstības norisēs.

Īstā Knorringa meklējumos:

† Konstantin Karl Heinrich von Knorring (1820 VII.18. - Dorpat 1903 VI.3.)

1903/1904 - 1916. Bar. Axel Alexander von Delwig

Industrializācija

1889 - 1918 Apes mž saimnieko brīvk. Rudolfa Fridriha Aksela fon Delviga (1851–1916) dzimta.

Attāli radinieki dzejniekam, „Zhavoronok“ u.c. klasiskajā mūzikā izmantotu dzeju autoram Antonam Delvigam, kuram savā dzejoļus veltījis tā labākais draugs - Puškins.

Ērmaņa muižu, līdz ar visām Annas muižām iegādājas Apes muižkungs Aksels fon Delvigs, rosīgs sava laika lielas apkaimes lauksimniecisks industriālists - Jaunannā izbūvē personīgo dzelzceļu Pededzes mežos lai nogādātu kokus līdz 1903. g. uzceltajam šaursliežu dzelzceļam un uzbūvē Medību pili Pededzes krastā.

Darbojas Ponkulenes elektrostacija.

1902. g. anarhisti nodedzina Alūksnes Ozolkoka pili, zūd Alūksnes mž parka daudzi pieminekļi, īpaši skulptūras darbi (20.gs sāk.)

1905 pagastmājas pagalmā skolotājam Kļaviņam piespriests nāvessods, tā vietā izpildīts - miesassods. Pēc (Arnolda?) Fītinghofa sūdzības jāatstāj darbs. Brencis Kļaviņš atkal skolā atgriežas: 1917-1926.

Pēc ģimenes nostāstiem 1906. g. pēc 1905. g. nemieriem Opekalna baznīcā Dāvida Praules ģimenei ir jāatstāj Apes (vai Lāču) muiža. Iespējams, ar Delviga protekciju tiek atrasta iespēja kļūt par pārvaldniekiem vai rentniekiem Babeckas muižā (mūsdienu Beja/Matisene), iespējams tādēļ arī mainīts uzvārds uz Prauliņš.
1906. g. Dāvida Praules vecākās meitas Martas ģimenē (precējusies ar skolotāju Pēteri Medni) Jaunlaicenē piedzimst ievērojamais koru virsdiriģents Haralds Mednis. Bet Jaunlaicene ir jāatstāj un Pēteris Mednis kļūst par skolotāju Lazdonā (Madona).

1905. g. 29. nov. Rīgā piedzimst Arnolda dēls Arnold Alexander, pēdējais Marienburgas īpašnieks.

Baronam Arnoldam fon Fītinghofam-Šēlam pieder Alūksnes muiža (arī Mālupes muiža: ar saimn. ēkām izrentē: saimnieko muižkungs Viļums. Barons uz Pededzes upes liek uzcelt ūdensdzirnavas, izrentē būvdarbu veicējam. Ap 1912. g. rentes līgumu par ūdensdzirnavām slēdz Rābe un Balodis).

Pamazām tiek pārdotas/izpirktas Ērmaņu muižas zemnieku mājas īpašumā.

1907[?] atdala 'Dārznieki' Vilim un 'Naglas' (Aina Rubene, dz. Bleiere 1. X 2011.)

(1912?) Конмапъ No17 и Пурингъ No8 частнаго имения Германегофъ.

(Nedaudz par zinātniskām aktivitātēm apkaimē). Von Bar.vonBock im Aug.1913 im sidlichen Livland bei Annenhof un-weit Marienburg in einem Sumpfgraben gesammelt. Ist besonders charakterisiert durch die zwirnfadendinnen, weichen Stengel. Die var. pseudo-Setneri besitzt mehr pfriemlich auslaufende, sichelfôrmige Blātter. S. I, 6, a unteres, b olxres Blatt, c kleines Habitusbild, d gewundene Zellen aus der Mitte ei(es groBeren oberen Blattes starker vergrôBert; gezeichnet nach einem Originalexemplar. Drepanocladus aduncus (Hedw.).

1913. g. Dāvids Praule (~70 g.v.) un ģimene - vecākā dēla Kārļa (~35 g.v.) vadībā kļūst par Ērmaņu muižas pārvaldniekiem vai rentniekiem.

Iepriekš - Babeckas (mūsd. Beja) muižas pārvaldnieki. Dzīvoja, ļoti iespējams, pārvaldnieka mājā „Teikas“.
...PRAULIŅU DZIMTA... (TBC)

1914 - 1918 I Pasaules karš

Alfrēds Prauliņš (1891. I 20. Zvārtavas pag. [Prauling] - 1942. III 03 Novosibirsk)

1914. g. 28. jūlijā tiek iesaukts Krievijas impērijas armijā.

1915. g. martā - rezerves virsnieka tiesības (Pēterhofas 3. praporščiku skola), 28. maijā - praporščiks Valkas 350. kājnieku družinā, tad (1915) Tveras 331. kājnieku družīnas jaunākais virsnieks, to augustā pārdēvē par Valkas 430. kājnieku pulku, Rotas (I) komandieris.

1916. g. 9. janvārī - Latviešu strēlnieku rezerves bataljona Rotas (VIII) jaunākais virsnieks, 15. martā Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona Rotas (I) jaunākais virsnieks, 03./10. jūlija kaujās pie Bērzmentes 5. jūlijā kontuzēts un evakuēts. 28. jūlijā apbalvots (Sv. Jura ordeņa krustu IV škiras # 720470). 28. augustā paaugstināts praporščika pakāpē (izd. 1916. VII 03). 22./23. decembrī kaujas pie Mangaļiem, 23. dec. ievainots.

1917. g. 12. - 22. janvāris: kaujas, 13. februārī apbalvots: Sv. Jura ordeņa zobens, 4. martā paaugstināts: podporučiks (izd. no 1916. XI 03.), 17. martā paaugstināts: poručiks (izd. no 1917. III 03.), 24. martā apbalvots: Sv. Annas ord. IV šķ. 1917. g. jūnijā - trieciena rotā, 4. oktobrī piekomandēts Latviešu strēlnieku 1. brigādes indendantūrai, 1917. g. decembrī no pulka izstājas. http://biographien.lv/P_dizc.html

Pēc Oktobra revolūcijas Petrogradā 1917. gada oktobrī Alfrēds no pulka izstājas. Nav zināms, ko viņš dara līdz 1919. gada maijam, kad Alfrēds pievienojas Latvijas armijai.

Alfrēds Prauliņš apbalvots ar Lācplēša Kara ordeni (LKOK nr.3/1680) par kauju 1916. gada 22./23. decembra naktī pie Mangaļiem Tīreļu purvā. Ziemassvētku kaujās, vadīdams brīvprātīgo komandu, zem tiešas, stipras ienaidnieka uguns pārgrieza 5 dzeloņdrāšu joslas, ieņēma ienaidnieka ierakumus un palīdzēja sagūstīt pretinieka smagās artilērijas bateriju starp Mangaļiem un Skangaļiem.

http://lkok.com/detail1.asp?ID=1221

1916. Ar 1. pasaules kara notikumiem beidzas Aksela fon Delviga (1851–1916) rosīgā dzīve. Viņa muižas (Ape, Ērmaņi, Vec- un Jaun-Anna) pāriet meitas Edith v. Wahl (1881 - 1974) īpašumā, kurai to izdodas pārdot Latvijas valstij 1920.g..

1918 - 1920 Latvijas Neatkarības karš

1918 Marienburgas pils pēdējais īpašnieks Arnolds f. Fītinghofs emigrē.
1919. g. 20. - 22. feb. Babeckas kauja. Neatkarīgās Somijas vienības izcīna kauju, somu pusē 9 kritušie
*1919. g. 25. maijā (Ērmaņos?) piedzimst kpt. Alfrēda Prauliņa dēls Tālivaldis Prauliņš †1920.g.9.aug. Kuldīgā.

Alfrēds Prauliņš 1919. gada 3. maijā brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā un piedalās Rīgas un Vidzemes atbrīvošanā.

1919. g. 9. maijā Cēsu II bataljona virsnieks, 2. jūlijā Valmieras kājnieku pulka Rotas (XII) komandieris, 9. septembrī paaugstināts kapteiņa pakāpē (izd. 1919. VII 02.) http://biographien.lv/P_dizc.html
1919. gada septembrī Valmieras kājnieku pulks piedalās Līvānu ieņemšanā. Alfrēda vadītā rota ielaužas ienaidnieka spārnā, satriecot lielinieku spēkus. Tie aizbēg, pamezdami vairāk kā 50 kritušo. Novembrī Alfrēds piedalās Rīgas atbrīvošanā no bermontiešiem.

http://lkok.com/detail1.asp?ID=1221

1919. g. 29./30. maijā: kauja par Ērmaņiem.

Atmiņas uzrakstījis igauņu armijas leitnants ltn. Boris Leeman. 28. maijā ēku igauņu armijas apakš-praporščiks Vaga ar lielgabalu apšaudīja Ērmaņu muižu (tas minēts arī arhīva vai apsekošanas dokumentos), domājams, šajās dienās ēka ir zaudējusi torni un ieguvusi lielos caurumus sienā un skurstenī, kas redzami vēl šodien. Boris Leeman satiek Ērmaņu muižas pagalmā muižnieku (Kārli Prauliņu, varbūt tieši Dāvi Prauliņu) un savu skolas biedri Hilda Koch*, kas precējusies (Tallinas cietoksnī) ar muižnieka brāli - muižnieku Alfrēdu Prauliņu, kurš pēc kaujas uzvaras rīkoja bagātīgu svētku mielastu. Nākošajās dienās ar triecienu tika ieņemta Jaunanna. Ltn. Boris Jakob Leeman ir Lāčplēša ordeņa kavalieris Nr. 3/1768. (TBC)
[*1894 Hilda Prauliņa (dz.Koha) 1.nov. Ambla, Igaunija - 194X, Rīga]

1918 (1920) - 1940 Latvijas 1. brīvvalsts

Līdz 1920 Ērmaņu muižā uzcelts: 1 dzīv. koka ēka, 1 jaukta materiāla dziļā kūts (stallis), apbūves plat. – 304 m2, 1 koka labības šķūnis, 1 mūra pagrabs. (LVVA izziņa 24.aug.2005)

~1920. g. Axel v. Delwig meita Edith v. Wahl (1881 - 1974) pēc kara Ērmaņu muižu, pārdod Latvijas Republikai [ieskaitīts Valsts Zemes fondā] (Apes muzejam ir precīzāka informācija).

Muižas Latvijā pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Līdz ar to daudzi izcili ansambļi, vides un arhitektūras mākslas darbi gāja bojā, piem. Alūksnes mž. atsevišķi paviljoni gājuši bojā tieši Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.

1920 agrārā reforma: Ērmaņu mž (314 ha) sadala 145 vienībās. [Latviešu konversāc.vārdn. XIII sēj. 25553-54 slejas. Rīga: 1935-36.]

Ērmaņu muižā, un/vai kādā no tās atdalītajiem zemes gabaliem saimnieko Kārlis Prauliņš (1878 - 1946), vairāku sabiedrisku organizāciju biedrs un vadītājs, Alūksnes ev. lut. draudzes priekšnieks, ērģelnieks, sabiedrības dvēsele un iedvesmotājs.

Kapteinis Alfrēds Prauliņš (1891 - 1942) atvaļinās no kara 1920. g. 1. aprīlī.

1920. g. 18 maijs - 1921 Kuldīgas apriņķa priekšnieks. *Aina Indra Praulins (May 6, 1921 Kuldīgā - 2003 Australia)
1921. g. Rēzeknes, 1923. g. Ilūkstes apr. priekšnieks. *20 III 1924 Grīva *Astrīde Irēne †2003 Australia

1923. g. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, 3. jūnijs - Rēzeknes apriņķa policijas priekšnieka palīgs. http://biographien.lv/P_dizc.html

1924. g. 1. maijs - Ilūkstes apriņķa priekšnieks, 3. sept. apbalvots: Lāčplēša kara ordenis III šķ. #1680.

1925. g. 1. aprīlis Madonas apriņķa priekšnieks *17.11.1927 Madona: Ruta (Rute) Dagnija Margarita Silins – †23 Apr 1993, Sverige

1924 Malienas pag. centru pārceļ no Brenciem uz Mālupi: mž. ēkā.

Stāv: Teodors Prauliņš, Kārlis Prauliņš, Alfrēds Prauliņš.
Sēž: Dāvis Prauliņš (Dāvids Praule), Kristīne Prauliņa (dzim. Karnats)

Teodors Prauliņš (1884 - 1958), Uģa Prauliņa vectēvs, mežzinis, dzīvojis Palsmanē, Trapenē, Strenčos, stāda ar mazpulkiem (?) Trapenes lapegļu aleju.
1924. g. 22. janvārī mežziņa Teodora un Almas ģimenē piedzimst Imants Edgars Prauliņš (1924 - 1994), Uģa Prauliņa tēvs, 1925. g. - Aina (Prauliņa) Bērziņa, Uģa Prauliņa krustmāte. Atmiņu stāstu fragmenti par Ērmaņu muižu kā par īpašu, ideālu sapņu vietu. Par sadzīvi, Dāvja saimniekošanu, Kārļa mūzikas instrumentu spēlēšanu un Alfrēda nemitīgi uzmundrinošo joku pilno dabu.

1928 (3. vai 11. feb.) pirkšanas līgums: no Latvijas valsts Ērmaņu muižu nopērk Alfrēds Prauliņš, Lāčplēša ordeņa kavalieris nr. 3/1680. (Ģimenes nostāstos gan tika pieminēts, ka tā esot piešķirta par nopelniem Brīvības cīņās).

Alfrēds Prauliņš 1928. gadā tiek apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru #426 (14. novembrī), Latvijas atbrīvošanas cīņu 10.gadu jubilejas medaļu, 1929. g. 16. novembrī - ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu.

1929 Vēst.pieminekļu valsts apsekošana: bijis tornītis (kāpnes uz augšu) [īpašn. Alfrēds Prauliņš]

†1932 Dāvids Praule / Dāvis Prauliņš (20 Aug 1843 Vijciema pag. - 27 Oct 1932 Ērmaņi)

1931 - 1938 Alfrēds Prauliņš - Valmieras apriņķa priekšnieks

1930-os Alfrēds Prauliņš terases koka kāpņu vietā uzceļ cementa kāpnes (un, iespējams, arī 3 masīvas betonētas segtas noejas pagrabos, kuras demontētas 2017. g.) un baseinu/strūklaku ar sievietes skulptūru (mākslīgais akmens/cements?) - tautā sauktu par „Nāriņu“, ievelk mājā elektrību, uzliek cementa dakstiņus.


Tēlnieks, Mākslas akadēmijas students Harijs Bērziņš (1904 - 1976)	.

Foto: „Veltījums Prauliņu Uģa un Ingas ģimenei no mākslinieka - tēlnieka Harija Bērziņa bērniem 2015. g. 26. septembrī, Ērmaņu muižā.

No kreisās: Kārlis Prauliņš; iesp. skulptūras modele un viņas pavadonis; tēlnieks Harijs Bērziņš.

1920-34 uzcelts: 1 koka dzīv.m., abu ēku kop. platība 290 m2, 1 koka klēts, 1 koka pirts. (1308.f.4.apr.652.lieta,123.lp.)
1934 rakstnieks Aleksandrs Pelēcis beidz Malienas sk.

† 1935 Kristīne (Karnāte) /Praule/ (17 Sep 1858 - 15 Jul 1935 Ērmaņi) Alūksnes kapos
1935 nojaukts (!) Alūksnes parka Putnu paviljons ar pūķu figūrām un Pomonas (dārzkopības dievietes) templis.

1938. g. 1. feb. - 1940. Valkas apriņķa II iecirkņa priekšnieks Alūksnē - beidz savu ~20 gadus garo apriņķa priekšnieka un aizsargu komandiera darbu, kā stāstīja viņa krustmeita Aina Bērziņa: lai būtu tuvāk mājai - Ērmaņu muižai. Aina vēl atcerējās brīnišķīgās pusdienas ezera krastā, pastaigas parkā, kurās iepazinās ar arī Alūksnē dzimušo muzikologu un komponistu, Mūzikas akadēmijas Prof. Dr. Oļģertu Grāvīti (1926 - 2015), kurš vienmēr sūtīja sveicienus savai dzimtajai vietai un ir atbalstījis Ērmaņu muižu ar rekomendāciju projektu konkursam.

1940. g. telefonu grāmata

Tel. nr. 3 Kārlis Prauliņš Ērmaņu muižā, Kārļa draugs Štelmak(h)ers - Ponkulē 13, savukārt kaimiņš Augusts Lietapurs - Ērmaņos 16.

Valkas apr. Mālupes pag. Ērmaņu īpašn. 1939: Alfrēds Prauliņš.

1939 = 63,61 pūrvietas (aramzeme + dārzi = 45,50 pūrv., pļavas 7 pūrv., ganības 6, zem ceļiem, ēkām, pagalmiem - 5, ūdeņi 0,11 pūrv. (1308.f.14.apr.3874 lieta, 56.lp.)

1939 - 1945. II pasaules karš: CCCP - Ostland - CCCP

1930. gados daudzās valstīs izveidojas autoritārie režīmi.
1939. g. septembrī PSRS un Vācija pēc savstarpēja pakta norunas okupē, sadala Poliju, sākas II Pasaules karš, kura rezultātā Latvijas brīvvalsts 1940. g. zaudē savu neatkarību, tiek pievienota Maskavas autoritārajai iekārtai (t.s. PSRS).

17. jūnijā, 1940. g. tiek ievests Sarkanās armijas karaspēks. (TBC)

5. jūl. 1940 Alūksnes Lielais Ugunsgrēks (redz arī no Ērmaņiem), pilsētu atjauno tikai pēc kara.

20 IX 1940 piešķir jaunsaimniecību Z 18, Valkas apr. piešķiršanas lietu reģistrs 16165. Mālupes pag.

1940. 17. jūl. - 1941. 17. apr. Ērmaņi (12F, 12 Fa) Prauliņš Alfrēds 23,64 ha. Prauliņi (18F) Prauliņš Kārlis 25,50; Mālupes pag. zemes īpašn. sar. Valkas apr.

1940. g. 15. novembrī represīvās varas iestādes apcietina Ērmaņu muižas īpašnieku Alfrēdu Prauliņu. Komunistu iestādes informāciju neizpauž līdz 1990-to gadu sākumam. Ņemot vērā Baigā gada notikumus, ģimene pieņem, ka Alfrēds ir ticis nošauts tai pašā gadā Valmieras cietumā. Pēc mūsdienu datiem Alfrēds Prauliņš tika aizvests uz Krieviju, ieslodzīts Novosibirskas cietumā.

1941 apr: sadala jaunsaimniecībās: komunistu agrārreforma. Vēst. arhīvā Zemes plānu kopijas: Atmantas 63 Z, Vārpas 64Z, Grobiņas 14F (Gražansku māja - D), Upesalas 2F (pāri ceļam: D), Kārkliņi 1F (pāri ceļam Z).

~1941

Iedzīvotāju skaits - 9 apdzīvotajā vietā „Ērmaņi“ (Valkas apriņķis, Mālupes c.) ~1941. g.
N. B. Kārlis Prauliņš (Kahrl Juhlius Praule) rakstīts - dzimis Lugažu pagastā (~Ērģeme?)!
(*Jūle Koks - Hildas Prauliņas māte?)
/Paldies Imantam Riņķim par informāciju/

1941. jūn. represijas: Malienas skol. Katajs piespiedu kārtā deportēts uz uz Sibīriju, no kuras neatgriezās.

22. jūn. 1941. g. Vācija pēkšņi sāk uzbrukumu Liepājai, līdz 8. - 10. jūl. iekaro Latvijas teritoriju bez pretestības.
1941 - 1944 Ostland.
1941 ebreji tiek nogalināti Latvijas mežos.

1942. g. 20.jūl. zemes īpaš. lapa:

Valkas apr. Mālupes pag. Ērmaņu īpašn. 1939: Alfrēds Prauliņš.

Zemes īpašumu valdītājs 1942.g. - Kārlis Prauliņš, kurš 1942.g. vasarā īpašuma zemi apsaimnieko kā īpašnieks

1939 = 63,61 pūrvietas (aramzeme + dārzi = 45,50 pūrv., pļavas 7 pūrv., ganības 6, zem ceļiem, ēkām, pagalmiem - 5, ūdeņi 0,11 pūrv. (1308.f.14.apr.3874 lieta, 56.lp.)

1942. g. 7. feb. Alfrēdam Prauliņam krievu varas iestādes piespriež nāvessodu, 1942. g. 3.mar. Novosibirskas cietumā nošauts. Informācija Lāčplēšu ordeņa kavalieru mājas lapā http://lkok.com/detail1.asp?ID=1221

†10. dec. 1942. mirst Alfrēda sieva Hilda Prauliņš (dzim. Koha/kohs/Koch? 1. nov. 1894, Ambla, Igaunija)

Meitas - Aina un Astrīde domā par došanos uz Rietumeiropu, pelnot iztiku ar muzicēšanu (Ainai esot bijusi laba balss un pēc ģimenes nostāstiem - esot mācījusies Rīgā konservatorijā). Ruta patveras pie Almas un Teodora Prauliņa Trapenē.
Meita Ruta - līdzi māsīcai Austrai uz Zviedriju (1944?).

1944. g. rudenī Vērmahts atkāpjas, atkal ienāk Sarkanā armija (18. aug. - Alūksnē).

1944. 15. sept. Alūksnes apr. DPP izp.kom. Lauks. nod. Mālupes pag. izp. kom. fonda prot. Nr. 2: Kārļa Prauliņa Ērmaņu saimn. 40,9 ha zeme un ēku daļa ieskaitīta valsts zemes fondā. Kārļa Prauliņa lietošanā atstāti 8 ha zemes ar nepieciešamo ēku daļu.

1944. 24. sep. & 1945. 10 feb.: Pēterim Kablokam pieškir jaunsaimniec. 15 ha no Ērmaņu mājām ar tiesībām izmantot daļu no saimn. ēkām (dzīvojamo, kūti, klēti, šķūni, pirti).

1945.g.10 feb. Elzai Balodei piešķir 15 ha no Ērmaņu saimniec. ar ēkām – siena šķūni.

1945. g. 8. maijā Otrais Pasaules karš nomināli beidzas. Neatkarīga Latvijas valsti neizdodas atjaunot.

1945 - 1990 PSRS 'komunisma celtniecība'

Pēc kara muiža nodota lauks. arteļa “Arājs” bilancē, iekārtoti dzīvokļi (Juris Zviedrāns, 2013)

1946 sāk veidot kolhozus, veidošanu stimulē ar ekonomiskām (paaugstināti nodokļi indiv. saimniecībām) un represīvām (turīgo zemnieku izsūtīšana) metodēm. Kolektivizācija pamatā tika pabeigta 1950. g.
1946 lietotājs: MRM. 2-13 mape Nr 47. Prauliņi 322 z, 18,5 kopplatība, VB kategorija.
†1946. 5. feb. KārlisPrauliņš Ērmaņos;

1946 Kārlim Prauliņam 46 ha zeme-> novēl saimniecību saimniecei Galanovai(?), viņas mātei&meitai,--> Galanova-Zābakam,
1947 Galanova aiziet pie Zābaka. [?Katrīna Galanova Nikolaja m. (dz.1923 27.IX)?]
Pēc 1948 izveido Malienas pag. (pr-js Jūlijs Zābaks).

1949. g. 25. marta lauku iedzīvotāju deportācijas: piespiedu izsūtīšana uz Sibīriju.
1949 objektam veikta rekonstrukcija [?] (Malienas paskaidrojums).
1949 LU arhitektūras students Imants Prauliņš uzņem Ērmaņu muižas fotogrāfijas (tas ir ticams, jo šādas fotogrāfijas, skaisti apgrieztām malām bija starp citām līdzīgām Imanta Prauliņa fotofiksācijām).

1949 Imants Prauliņš

1951 u.c. apsekojumi par muižas stāvokli (TBC)

1951 Treiguts

1953 sakarā ar Staļina nāvi, izsūtītie var sākt atgriezties Latvijā; politiski ieslodzīto daļēja brīvlaišana.

Piena pieņemšanas punkts, sadalīšana dzīvokļos. Pirtī - krejotava.
„Nāriņas“ aizvešana uz Brenciem - kolchoza centru

1976 apsekojums: ēka nolaista & atrodas sliktā stāvoklī (J. Zviedrāns, 2013)

Meliorācija (fotogr.) 1980s un ... (TBC)
Šai laikā pazūd rija, nodedzinātas Ērmaņu ēku ansamblim piederošās 'Grobiņas' un gājušas bojās citas (Lietapuru māja, „Vēveri“, saimniecības ēkas, pagrabi.

1988 ēkas remonts (kolhoza „1.Maijs” būvbrigāde). Ierīkoti vairāki dzīvokļi. Iespējams, šai laikā uzbūvēts iedzīvotājiem arī 'multifunkcionālais' saimniecības komplekss (kūtīm, malkai utt.)
1988 - Tautas fronte: (Maruta Uiska) nogādā „Nāriņu“ atpakaļ Ērmaņu muižā.
~1980/90 Vitas Vīksnas raksts Malienas ziņās par atjaunoto Ērmaņu muižu un „Nāriņu“.
Neatkarības atjaunošana, 1990- tie g. (TBC)
1990, 1992 tikšanās ar mantinieci (Alfrēda Prauliņa jaunāko meitu) Rutu Siliņu Sollentunā, Zviedrijā.
1992 Rutas Siliņas (Zviedrija) Latvijas apciemojums.
† 23 Apr1993 Ruta Dagnija Margarita Silins (Sollentuna, Zviedrija).

~2000 muižas zemes privatizē paju sabiedrība, bijušie iedzīvotāji un kolhoza darbinieki.
2001. g. mūžībā aiziet Alfrēda Prauliņa meitas Aina Zeibots un Astrīde Prauliņš (Austrālija).
2000. gadu vidū Ērmaņu muižu sāk apkopt un atjaunot Inga un Uģis Prauliņš.

2008. g. 13. septembrī notiek Pirmā Lielā Talka Latvijā un arī Ērmaņu muižā. Piedalās pagasta vadība, tuvākie kaimiņi, esošie un bijušie iedzīvotāji.

2010 atpirkta daļa (~1 ha) no kādreizējās Ērmaņu muižas piemājas teritorijas ar nosaukumu „Zaļenieki - 2“. Nodibināta biedrība „Ērmaņu muiža”, reģistrēta Latvijas uzņēmumu reģistrā 7. jūlijā, 2010. Reģ. nr. 40008162368.
2011. g. notiek pirmā koncertsezona Ērmaņu muižā.
2012 „Nāriņas“ atjaunošana (novada jauniešu amatmācības nometne). Ierīkots ekoloģiski progresīvas kanalizācijas sistēmas elements - niedru lauks.
2013 atjaunoti skursteņi, ēkas konstrukcijas un tornis ar LAD LEADER līdzekļiem.

Tuvāk par rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas darbiem lasīt šeit... https://ermanumuiza.blogspot.com/2017/07/ermanu-muizas-fasades-restauracija.html
2014 ievilkts elektrības kabelis, zibensnovedējs. Pirmā etnonakts, pirmais jazz koncerts, pirmās kāzas, pirmās dzejas dienas Ērmaņu muižā.
2015 uzbūvēts jaunais šķūnis. Ērmaņu muiža Imanta Lancmaņa grāmatā “VIDZEMES MUIŽU ARHITEKTŪRA. ARCHITEKTUR LIVLÄNDISCHER GUTSHÄUSER”.
2016 iznāk Ingas Prauliņas grāmata „Muižas zupas“. Iesākts veidot piemājas dabas parku. Rakstnieka Svena Kuzmina pirmā radošā rezidence.

2017 atjaunotas visas fasādes, pabeigta visu logu un ārdurvju ielikšana (atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds www.VKKF.LV). Pirmais blūza vakars.
2018 LPS un LVM Meža dienu projekts - muižas parka stādīšana. Drenāžas ap māju izveidošana (SIA RCAinava). Ērmaņu muiža Vitolda Mašnovska enciklopēdijā „Muižas Latvijā“ 1. sējumā.

2019 LTV raidījumi „100 gr kultūras“ un „Saknes debesīs“ par Ērmaņu muižu. RTMM darba sesija. „Carnival Youth“ radošā nometne. Kora „Ziemeļmeita“ radošā nometne. Atklāta, iespējams, oriģinālā grīda ziemeļu vestibilā.

2020 Ēkas iekšējā un fasāžu elektrifikācija (SIA Besecke). Ērmaņu muižas 10. koncertsezona. Pirmie koncerti tiešraidē Facebook Live. „DeCoro“ radošā nometne. EKMD seminārs un Dr. arh. Jāņa Zilgalvja (NKMP) publikācija brošūrā „Būvkultūra“. Restaurētas „Kambarīša“ (studijas) durvis [atbalsta VKKF].

2021 atjaunotas 2 (pirmās!) telpas. Haralda Sīmaņa koncertieraksts.

2022 Joachim von Vietinghoff ģimenes vizīte Ērmaņu muižā 14. septembrī. Darjas Leleko koncerts. Aka izrakta, pievilkts ūdensvads.

2023 uzstādīti ūdens filtri, izbūvēts kungu nama sanitārais mezgls.

Links... (TBC)

INFORMĀCIJA
Sakk, Ivar. Läti mõisad. Reisijuht. Tallinn: EVG Print, 2006. Lk 104.
Imants Lancmanis. “Vidzemes muižu arhitektūra. Rundāles pils muzejs, 2015
Vitolds Mašnovskis. Enciklopēdija „Muižas Latvijā“ 1. sējums. (2018)
Vikipēdijā par Ērmaņu muižu - https://lv.wikipedia.org/wiki/Ērmaņu_muiža

Ērmaņu muiža / Hermannshof / Ermani manor

otrdiena

1823 - 2000s: Hermannshof - Ērmaņu muiža

No NAMA CELTNIECĪBAS 1820-tos gados līdz mūsdienām