Ērmaņu muižas teritorija atrodas Ievednes upītes krastos.
Tā tek arī gar Ērmaņu muižas namdurvīm.
Iztek no Dūņezera, bet savāc arī ūdeņus no Siseņu un citiem apkārtnes ezeriem un purviem; ietek Pededzē, kuras ūdeņi ar Aivieksti nonāk Daugavā.
 |
| Dziedinošā upīte Ievedne (c) 2017-07-29 Tamāra Stuce |
Kādreiz tajā varējis peldināt zirgus.
Sakarā ar izbagarēšanu un meliorāciju kolhozu laikos tās līmenis tika pazemināts apmēram par metru.
Tagad upe pamazām atjaunojas un tiek atjaunota ar zivju mazuļu akcijām, kuras rīko FIAP, Armands Roze.
Ūdens ir ļoti mainīgs sakarā ar neseno ceļu grāvju iztīrīšanu. Sausās vasarās ūdens var gandrīz izsīkt, toties palu laikā paaugstinās apmēram par metru, Ērmaņu muižas ēku apkaimē upei ir krasti, neliela ieleja, kas neļauj applūst dzīvojamām platībām.
Plašāka informācija (2003):
Ievedne ir 22 km gara Pededzes upes labā krasta pieteka Alūksnes novadā*. Tās sateces baseina platība ir 55,3 km2, no kura lielāko daļu veido lauksaimniecības zemes – 52 %, pārējo daļu aizņem meži. Ievedne iztek no Siseņu ezera. Dažos posmos upes gultne regulēta. Apskatītais upes posms ir potamāla tipa (bebru aizsprosts), upes platums 5-8 m, straume mērena, vietām stāvoša; grunti veido smilts (95% gultnes), vietām – akmeņi, detrīts, vasaras periodā ūdens daudzums ievērojami samazinās.
Upi raksturo pazemināti skābekļa apstākļi vasaras periodā (6,1 mg/l), samērā zemas organisko vielu (BSP 1,8 mg/l) un biogēnu koncentrācijas (vidējā Nkop – 1,78 mg/l, vidējā Pkop – 0,034mg/l), pavasara palu laikā vērojams slāpekļa savienojumu koncentrāciju kāpums.
Makrozoobentosa fauna norāda uz vāji piesārņotu upi (saprobitātes indekss – 2,03). Dominē sedimentos dzīvojošie trīsuļodu kāpuri (Chironomidae), gliemeņu (Pisidium sp.) un gliemežu sugas (Radix sp.), saprofitofāgās viendienītes (Ephemera sp.);
Makrofītu cenoze liecina par vāji ietekmētu upi. Makrofītu segums <5%, zaļaļģes (Cladophora sp.) klāj 50% no akmeņu virsmas, sastopami atsevišķi Sparganium sp., krastos – Scirpus sylvaticus.
Bentosa cenoze norāda uz ietekmētu upi, arī baseinā dominē lauksaimniecības zemes, kaut arī ķīmijas rādītāji norāda uz labu kvalitāti.
Informācijas avots:
LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJA LATVIJAS VIDES AĢENTŪRA
Latvijas upju un ezeru fona līmeņa monitoringa staciju un etalonstāvokļa noteikšana
Projekta atskaite (2003)
4. Apsekotās references upes
4.1. Daugavas baseins
Latvijas Vides aģentūras direktore I. Kirstuka
Projekta atbildīgā persona, LVA direktores padomniece - Bioloģisko analīžu daļas vadītāja S. Poikāne
1950. gadi
 |
| Māsas. No Riņķu ģimenes foto arhīva (Imants Riņķis) |
1960. gadi
 |
| 1962. g. 22. jūlijs. (c) Jānis Aivars Gražanskis |
 |
| No Aivara Gražanska personīgā arhīva |
2000. gadi. Atjaunotnes sākums
 |
| (c) 2001 Gatis Pavils |
2006. g.
2008. g.
Pirmā Lielā Talka 2008. g. 13. septembrī:
2010. gada plūdi:
2011. g. pali:
2013. g. pali:
Mūsu draugu foto:
Evija Sidraba:
 |
| (c) 2013 Evija Sidraba |
