otrdiena

700 - 1700s Pre-history: Oluksna & Hermannshof


Ērmaņu muiža. 

Priekšvēsture.

Alūksnes novads (Malienas pagasts) LV-4359, Latvija.
Oriģinālais nosaukums: Hermannshof.
Citi nosaukumi: Ērmaņa muiža, Hermaņa muiža, Ērmaņmuiža, Ehrmana m., Ērmaņi, Ermani/Ērmaņi mõis, Германегофъ u.c.
Kultūrmuiža 'Ērmaņi', Ērmaņu muiža, Ermani Kultuurimõis etc.
Koord: 57°25'14'N 27'02'55'E / 57.42056, 27.04861

Ērmaņu muižas teritorija atrodas 215 km no Rīgas, 15 km no Alūksnes, 150 m v.j.l. purvainā Pededzes upes līdzenumā – Alūksnes augstienes Malienas pauguraines austrumu nogāzē. Tās teritorijai cauri tek 22 km garā Daugavas baseina upe Ievedne, kura savāc Siseņu pilskalna apkaimes ūdeņus - iztek no Dūņenieka (ezers pie Alūksnes), bagātinās ar pietekām no Siseņu un citiem strautiem, ezeriem un purvājiem.


Vēsturisks pārskats


Apkaime intensīvi ir apdzīvota senatnē: 
Netālu atrodas Kopmaņu (2 km), Luņķu (3 km), Raudziņkalna (5 km) senkapi. 
Tuvākie pilskalni: 211 m augstais Siseņu pilskalns (7 km), Alūksnes pilssala un Celensku pilskalns (15 km).  

~650 - ~1100 Vikingi 

VIII gs. līdz ar Vikingu/Varjagu ūdensceļu attīstību arī Alūksnes (Olũksna) teritorijā ienāk baltu ciltis - Alūksnes ezera salā uzceļ pili, kas ietilpst tālaika Atzeles (arī Atzalis, Adzele utt.) valstī.
Laika gaitā Vikingu ūdensceļu aktivitātes saplūst ar vietējām (somugru) ciltīm - līdzīgi kā Rusu zemēs (mūsdienu Krievijas priekšteces), izveidojas kņazistes ar valdniekiem, kuri nosaka situāciju reģionā.
~1050 tiešā Skandināvijas vikingu migrācija un hegemonija mazinās. 
1111 Atzelei uzbrūk Novgorodas kņazs Mstislavs Vladimirovičs, bet šajās cīņās ar senlatgaļiem cieš neveiksmi.
XII gs. vidū Rietumromas pāvests organizē krusta karus pret pagāniem Zviedrijā, tikmēr vācu spēki pārņem ūdensceļu kontroli Baltijas jūrā, nodibina Hanzas savienību 
1163 Hanza Novgorodā nodibina kantori ar noliktavām un Sv. Pētera baznīcu. 

1180 Atzelē iebrūk Novgorodas kņazs Mstislavs Drošsirdīgais, piespiež Atzeli maksāt Novgorodai meslus. Ap šo laiku jau tiek pieminētas Austrumromas baznīcas Ludzā, Jersikā, Tālavā.
1184 Meinhards - Meinhard of Segeberg: „Dabūjis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kam līvi, kuri vēl bija pagāni, maksāja meslus, un reizē arī saņēmis no viņa dāvanas, minētais priesteris drosmīgi stājās pie Dievam tīkamā darba, sludinādams līviem un uzceldams baznīcu Ikšķiles ciemā“.
1191/1192 Novgorodas kņazs Jaroslavs Vladimirovičs ieņem Tartu un Otepē pilis.
Vikingu pēcteču - Rurikīdu dinastijas pārstāvji, ķēniņi šī laikaposma pilīs ir  brāļi Visvaldis (Jersika) un Vetseke (Koknese un Tērbata).  

1224 - 1561 Livonija

1201 līvu ciema vietā dibina Rīgu, 1202 Zobenbrāļu ordeni, ar kuru lībieši (un vēlāk arī baltu ciltis) sadarbojas kopīgiem spēkiem pret citām ciltīm. 
XIII gs. sāk. Atzeli (Terra Agzele) pakļauj Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība (vācu: Schwertbrüder, latīņu: Fratres militiæ Christi Livoniae), cisterciešu bruņinieku-mūku ordenis - abata Teoderiha no Turaidas izveidots pēc franču Templiešu ordeņa parauga Rīgas bīskapa Alberta fon Bukshēvdena uzdevumā no vācu rekrūšiem. Uz baltajiem apmetņiem bija attēlots sarkans krusts un zobens.
Atzelē 6 novadi - Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene & Abrene, tās teritorija līdz pat Mudes upei.
1224 Pēc Tērbatas pakļaušanas visa Livonija tiek pasludināta par tieši atkarīgu no (Rietum-) Romas Katoļu (Vispārējās) baznīcas un iekļauta Svētās Romas impērijā. Pēc Terra Agzele dalīšanas Zobenbrāļu ordenis iegūst Alūksnes un Gaujienas zemes (Savukārt - Purnava, Bērzene, Abelene & Abrene - bīskapijai).
1236 Saules kaujā Lietuvieši un zemgaļi pilnīgi sakauj zobenbrāļus. 1237 ordeņa atliekas pievienojās Vācu ordenim (galvaspilsēta Marienburga/tag. Malbork Polijā) un izveido tā vietējo atzaru - Livonijas ordeni.

1284 Alūksne pieminēta Pleskavas I & II hronikās kā „Alyst“ un „Volyst“.
1341~1342 Vācu ordeņa Livonijas atzara mestra Burcharda Dreilēvana/Dreilēbana vadībā Alūksnes salā nojauc seno koka pili un uzbūvē mūra komtura pili un varenāko - Marienburgas cietoksni ordeņa valdījumu A robežā. Pirmais komturs 1341-1346 ir Arnolds fon Fītinghofs (lat: Arnoldus de Vitinghove) no Vestfālenes, vēlāk Tallinas (Rēveles) komturs, 1359–64 Livonijas ordeņa mestrs. Alūksnes muižas īpašnieku dzimtas priekštecis. Fītinghofu ietekme ir pastāvīga Latvijas vēsturē līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai. Vēlāk, 1401–1413 Livonijas ordeņa mestrs ir Konrad von Vietinghof.
1481, 1482, 1485, 1501 Marienburgas cietoksnis noder par patvērumu kņazu uzbrukumos.
1494-1535 mestra Valtera fon Plettenberga laikā panākts zināms Livonijas uzplaukums un stabilitāte. 
1521 ierodas Rīgā & Sv. Pētera bazn. sāk sludināt Andreass Knopkens: sākas Reformācijas kustība (protestantu nemieri).
1530 Nikolajs Ramms sastāda pirmo garīgo dziesmu krājumu latviski, pārtulko baušļus.

1550 Pazeminās gada vidējā temperatūra (līdz 1800.), sākas "mazais ledus laikmets".
1550 Sebastiāns Minsters savā 'Kosmografijā' raksta, ka viņi, latvieši, skaņās un saskaņās lietājot tikai vienu balsi. Sebastiānam Minsteram dziedāšana atgādinājusi gan žēlīgu vilku kaukšanu, gan kliegšanu.
1558-1560 Livonijas karš. 1560. g. pavasarī Alūksnes pils padodas Kurbska vadītajam Ivana Bargā karaspēkam. Krievu karaspēks paliek Marienburgā līdz kara beigām.

1561 Livonija nokļūst Lietuvas pārvaldībā kā Pārdaugavas hercogiste. (Rīga paliek brīvpilsēta). Muižniecība iegūst "Sigismunda Augusta privilēģiju", kas nostiprina dzimtbūšanu (zemnieki nedrīkst atstāt muižu, tos var pirkt un pārdot, muižnieki var spriest tiesu - "kakla tiesa", utt.).
XVI, XVII gs. rakstos par tipisku vilkaču darbības zemi tiek dēvēta Livonija, arī Lietuva un Prūsija.

1582 ar Jam-Zapoļskas miera līgumu Alūksne pāriet Lietuvas-Polijas kopvaldījumā. Miera līgums saglabājas līdz 1605 .g. Polijas valdīšanai Maskavā.

1629 – 1721 Zviedru Vidzeme 

- Zviedru Livonija (zviedru: Svenska Livland)

1625 Marienburgas / Alūksnes pilsnovadu ieņem zviedri. 
Alūksnes pilsnovada zemju (iesk. Ērmaņu muižas teritoriju) īpašnieks kļūst zviedru karavadonis Gustavs Horns (1592-1657), kurš tās saņem dāvinājumā no Zviedrijas ķēniņa Gustava Ādolfa.
XVII gs. beigās zemes un muižas nonāk kroņa - Zviedrijas valsts rīcībā (muižu redukcija). (TBC)
1638. g. kadastrā minētas Alūksnes pilsmuižas: (no Ērmaņu muižas netālās) zemnieku sētas 'Gribažas', 'Vēršas' (Jaunanna). 1638 arklu revīzijā uzskaitīti vīri: Alūksnes pilsnovadā 74,6% = pastāvīgie iedzīvotāji (t.sk. somugri - leivi, Võru dienvidigauņi utt.), 6,3% - Vidzemes ārnovadnieki, 4,4% - ienācēji no Kurzemes hercogistes, 12,1% - krievi, 0,3% - lietuvieši, 0,5% - somi, 1,6% - poļi un 0,2% - zviedri.
1627 un 1641 Hermannshof [Ērmaņu muiža] sarakstos kopā ar Marienburg, Alt & Neu-Annenhof, Malup & Catharienenburg Charlottenburg, Kalnemoise & Ottenhof (tiesa, 1800-to g. izdevumā).
1656 II Ziemeļu karā Marienburgas cietoksni iekaro krievi, kas pārvalda to līdz 1658. g. un vēlāk  izmanto kā cietoksni karā pret Poliju - Lietuvu līdz 1661. g. to atdod zviedriem.
Nach dem Tode Gustav Horns (1657) übernahm dessen Sohn Heinrich, schwedischer Reichsrat und Feldmarschall, denMarienburgschen Besitz, derdann durch die Reduktion enteignet wurde. (Heinz Pirang)

Ērmaņu muižas teritorija šai laikā ir 'vecās' Marienburgas (cietoksnis uz salas un pilsētiņa Alūksnes ezera krastā pretī mūsdienu Alūksnes centram) pilsnovada sastāvdaļa.

Ērmaņu muižai uz Austrumiem tuvākā (8 km) - Babeckas muiža (Babetsky, Babcoski u.c., arī Kobramoise, Kobrtatshof) redzama Zviedru laiku kartēs: 1640, 1648, 1659, 1662, 1663, 1670. g. 
 (Babeckas muižā nākamie Ērmaņu muižas nomnieki un īpašnieki Praules strādāja un dzīvoja ap 1906-1913. g.).  
Babeckas muižas teritorijā - mūsd. Bejas pag. „Tiltiņos“ 1933. g. dzimis ievērojamais fotogrāfs Gunārs Binde.

1640 Babeckas muiža


Babcoski (c) 1659 Olearius

1662 Atlas Van der Hagen. Livonia. Vulgo Lyetland


 Babotski 1670-80 tie gadi. Marienburga (Aluksne) joprojām neskarta uz salas un ezera ziemeļu krastā

Marienburga (mūsd. Alūksne) XVII gs. beigās 
1683 uzceļ pirmo koka baznīcu Opekalnā un pirmo skolu zemnieku bērniem, ierīko kapus. Baznīcas vietu izraudzījis un Opekalna draudzi no Alūksnes nodalījis Ernsts Gliks. Ja 1683 Alūksnē Glūks atrod tikai 12 dievgaldniekus, tad jau XVIII gs. dievgalda pretinieku skaits ir daudz mazāks.
„Glika ozoli. 1685 – 1689” simbolizē Vecās Derības un Jaunās Derības pārtulkošanas laiku.

Ērmaņu muižas teritorija (nav zināms vai XVII vai XVIII gadsimtā mūsdienu Ērmaņu muižas vietā atradušās kādas ēkas, XIX gs. statistiskajos dokumentos Ērmaņu muiža pieminēta kā vienība XVII gadsimtā) joprojām ietilpst Marienburgas pilsnovadā: Hermannshof, Livland (Wal/c/k), Kirchspiel Marienburg.
XIX gs. dokumentos Ērmaņu muiža minēta kopā (1688 un 1734) ar visām Marienburgas pilsnovada muižām + Ilsen, Doremoise, Alswig.

1700 – 1721 Lielais Ziemeļu karš


1702 iet bojā Marienburgas (TBC) un citi Latvijas cietokšņi, visas zemnieku mājas ar to infrastruktūru - Šeremetjeva vadītā Krievijas karaspēka uzbrukumā.
Gūstā tika aizvesti visi Valkas un Alūksnes pilsoņi, arī Alūksnes luterāņu mācītājs Ernsts Gliks ar savu ģimeni, tai skaitā audžumeitu Martu, Latgales (pēc citiem avotiem Lietuvas) zemnieka Samuela Skavronska meitu, kura vēlāk kļūst par Krievijas carieni Katrīnu I (1684-1727).

Gadsimta pirmajā pusē pilsnovads, visticamākais, ir Krievijas valsts īpašumā un reizēm dokumentos atrodamas norādes, ka jau tajos gados to rentē Fītinghofu ģimene.


INFORMĀCIJA 
Sakk, Ivar. Läti mõisad. Reisijuht. Tallinn: EVG Print, 2006. Lk 104. 
Imants Lancmanis. “Vidzemes muižu arhitektūra. Rundāles pils muzejs, 2015 
Vitolds Mašnovskis. Enciklopēdija „Muižas Latvijā“ 1. sējums. (2018)

pirmdiena

2017 koncertsezona ErmanuMz

2017. g. koncertsezona ĒRMAŅU muižā
27. maijā: sezonas atklāšanas koncerts pavasarīgās noskaņās –
Rīgas Skolēnu pils meiteņu koris "Tonika", vadītāja Inga Cimiņa,
koklētāju ansamblis "Austriņa", vadītāja Iveta Tauriņa, folkloriste Dina Liepa un folkoras ansamblis „Kokle“.


17. jūnijā: fotomāksliniece Agnese Zeltiņa un gleznotāja Kristīne Abika "Bleķa ainavas Ērmaņmuižā" – izstādes atklāšana un
koncerts "Meditācija un provokācija" ("Miers un nemiers") - novadnieks Andris Amantovs (klarnete) un perkusionists Valters Gotlaufs.


15. jūlijā: visas (5!) Bēthovena čello sonātes.
Jānis Laurs (čells, Austrālija), Agnese Egliņa (klavieres): koncerts ar jaukiem starpbrīžiem.


29. jūlijā: ETNONAKTS 
brīvā skatuve (jebkurā valodā, jebkuras etniskas saknes un instrumenti!) un  
danču vakars (Ilga Reizniece & Māris Muktupāvels). 

5. augustā: 'Mājas muzicēšana' (pēc koncerta Alūksnes KC)
RTU vīru koris "Gaudeamus", Jānis & Andris Amantovs

12. augustā 19:00 
Latvijas blūza leģenda Jānis Vanadziņš & draugi. 

Sezonas noslēgumā: 27. oktobrī 
etnodīva Mari Kalkun (Igaunija)
 
Ar izcilās igauņu etnodīvas Mari Kalkun koncertu izskanēja mūsu 2017. gada aktīvā koncertsezona un Rudens talka ar www.1836.LV kustības entuziastu no visām Latvijas malām piedalīšanos.

Paldies Jānim Stankevičam un Andrim Voicišam par skaņu un gaismām.
Paldies Alūksnes novada pašvaldībai un ziedotājiem par finansiālo atbalstu!

Un cik zīmīga ir 'Pērkonvīru' (un ne tikai!) Mikus Čavarta dāvana – paša ilustrētā grāmata “Vilks un puisis”, kuras galvenais motīvs ir iepazīt pasaules tautas un draudzības stiprināšanu to starpā.
Un tas bija Tas brīnums, kas notika šai Talkas un Mari vakarā: mēs redzējām priecīgus un laimīgus cilvēkus, laikmetīgus, spēcīgus un izglītotus – no mūsu tuvākajām kaimiņzemēm - Igaunijas, Somijas, vienojoties jaunās draudzības saitēs šeit – Latvijā, tās pierobežā.

 [atjaunināts 29. okt. 2018.]

Pasākumi parasti notiek: sestdienās – lai var apceļot Malienas novadu apkaimi un uzkavēties Ērmaņu muižā.


Ieeja brīva 
Priecāsimies par katru ziedojumu!
Paldies visiem māksliniekiem un atbalstītājiem!



Ēkas atjaunošanu vada un pasākumus organizē biedrība ĒRMAŅU MUIŽA, Reģ. nr. 40008162368


Ēkas atjaunošanai var ziedot:



"Swedbank" AS

ĒRMAŅU MUIŽA biedrība

Bankas konta Nr. LV85HABA0551034630979, S.W.I.F.T. HABALV22



PayPal:

email: hermannshof@gmail.com /Name: Ērmaņu muiža Hermannshof Livland

Business info: Biedrība ĒRMAŅU MUIŽA Society / Merchant account ID 6BGXXQF9XLKEL;


Tuvāka informācija: